Kopumā tiek lēsts, ka dzīvības, milzu pūlim grūstoties, zaudēja 769 cilvēki. Taču sākotnēji bija rēķināts, ka dzīvības zaudēja divreiz mazāk irāņu, nekā aplēsts tagad.
Irāna jau iepriekš asi kritizēja Saūda Arābiju par drošības nenodrošināšanu Hādžā, proti, svētceļojumā, kas vismaz reizi mūžā jāpaveic ikvienam musulmanim. Šī ir vislielākā traģēdija, kas notikusi Hādžā pēdējo 25 gadu laikā.
Šobrīd Irāna ir atzinusi, ka nav cerību atrast kaut vienu izdzīvojošo savas valsts pilsoni. Arī Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Homeini aicinājis Saūda Arābiju atvainoties par traģēdiju.
Nelaime 24.septembrī notika agri no rīta, kad aptuveni divi miljoni cilvēku virzījās uz Minu, lai piedalītos rituālā – akmeņu mešanā, dzenot prom sātanu. Taču tad divu lielceļu krustojumā pirms tilta pēkšņi notika milzu cilvēku pūļu saplūšana, kas izraisīja grūstīšanos, kas pēc tam pārauga panikā.
Šī nav pirmā šāda veida traģēdija un arī ne pirmā traģēdija, kas saistīta tieši ar svētceļojumu. Milzīgajos svētceļnieku pūļos nāvējoša panika izcēlusies vairākkārt – vissmagākajā incidentā 1990. gadā bojā gāja 1500 cilvēku, kad grūstīšanās sākās uz svētvietu vedošā tunelī. Vairāki simti cilvēku gāja bojā arī 1994., 1997. un 2006. gadā.
Korānā noteikts, ka svētceļojumā uz Meku katram musulmanim jādodas vismaz reizi mūžā, ja vien to atļauj veselība un naudas maks. Tā kā pasaulē ir vairāk nekā pusotra miljarda musulmaņu, no kuriem lielākā daļa dzīvo Āzijā un Āfrikā, nevis Tuvajos Austrumos, Saūda Arābijai apstākļu nodrošināšana svētceļojumam ik gadu ir milzīgs pārbaudījums.
