Panorāma

Autobusi un kravas auo – grāvī, Zemgalē bojāgājušais

Panorāma

A. Muižniece: Klātienes mācības ir prioritāte

Zviedrijas vēstniece: Drošības situācija kļuvusi dramatiskāka

Drošības situācija kļuvusi dramatiskāka. Intervija ar Zviedrijas vēstnieci

Drošības situācija ir kļuvusi dramatiskāka, taču Zviedrija ir modra un netiks negaidīti pārsteigta. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda.

Pieaugot spriedzei ap Ukrainu, arī Zviedrija ar bažām raugās uz Krievijas aktivitātēm Baltijas jūrā. Tā pirms nedēļas palielināja militāro klātbūtni Baltijas jūras Gotlandes salā.

 

Kārina Hēglunda: Tas ir jāskata uz pašreizējās drošības situācijas fona Eiropā, tostarp mūsu apkaimē ar pastiprinātām Krievijas aktivitātēm. Uz šī fona Zviedrijas bruņotie spēki veikuši pasākumus, pielāgojuši gatavības līmeni, tostarp nosūtot papildu karavīrus uz Gotlandi. Bet tā nav masveida izvietošana, šķiet, tie ir kādi 120 karavīri. Šo nevajadzētu skatīt kā reakciju uz tūlītējiem draudiem pret Zviedriju, tas notiek regulāro operāciju ietvaros.

LTV: Tomēr karavīru nosūtīšana tiek uztverta kā signāls, ka Zviedrija saskata iemeslu bažīties par drošības situāciju Baltijas jūrā.

Drošības situācija laika gaitā ir kļuvusi dramatiskāka. Un šo pasākumu mērķis ir uzturēt mūsu teritoriālo vienotību, suverenitāti, neatkarību. Kā arī nodrošināt situācijas izpratni un saglabāt rīcības brīvību no militāro operāciju skatu punkta. Bet vēlos uzsvērt, ka tas ir regulāro operāciju ietvaros. Taču, protams, tas sūta skaidru signālu, ka esam modri, mūs neviens negaidīti nepārsteigs.

Krievija, starptautiskās sarunas, spriedze pie Ukrainas robežas. Vai Zviedrijai ir bažas par situācija, ka var notikt vēl viena invāzija, karš?

Zviedrija ir ļoti noraizējusies par drošības situāciju Eiropā, tostarp mūsu apkārtnē.

Esam nobažījušies par Krievijas arvien agresīvāko retoriku un militārajām aktivitātēm pie Ukrainas. Šajā kontekstā ļaujiet man atkārtot to, ko mana valdība ir vairākkārt teikusi, ka mēs pilnībā iestājamies par Ukrainu, tās suverenitāti, teritoriālo vienotību un tiesībām izvēlēties savu drošības politiku.

Vai šī situācija ir kā mainījusi diskusijas Zviedrijā par iestāšanos NATO? Zviedrija un Somija nav NATO dalībvalstis, bet abas ar aliansi ļoti cieši sadarbojas. Kāda patlaban ir Zviedrijas pozīcija? 

Attiecībā uz Zviedrijas dalību NATO pozīcija ir ļoti skaidra. Jūs jautājāt, vai ir izmaiņas diskusijās. Es teiktu, ka tās nav mainījušās, taču manā dzimtenē notiek ļoti dzīvīgas un aktīvas debates. Arī Somijā.

Bet Zviedrijas iestāšanās NATO pašlaik nav plānota.

Mūsu drošības politikas doktrīna ir konsekventa un paredzama. Kā vēl nesen teica mana premjerministre – ir pilnīgi skaidrs, ka militārā nepievienošanās mums ir labi kalpojusi un turpina labi kalpot. Un tas veicina stabilitāti un drošību mūsu pasaules daļā.

Vienlaikus, protams, mēs veidojam drošību kopā ar citiem. Ļoti cieši sadarbojamies ar partneriem, un NATO ir viens no tiem. Un mana valdība grasās mūsu sadarbību padziļināt vēl vairāk tādās lietās kā mācības, informācijas apmaiņa un politiskais dialogs. Kā nesen atkārtoti norādīja Zviedrijas premjerministre, mūsu suverēnās tiesības ir pašiem izvēlēties savu drošības politiku. Tai skaitā to, kā mēs sadarbojamies ar NATO.

KONTEKSTS:

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt