«Drošības radars» atklāj interesantas kopsakarības par sabiedrības noskaņojumu pirms kara

Kā cilvēki Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas (EDSO) valstīs uztver mieru un drošību Eiropā un ārpus tās robežām? Tieši tāds bija Fridriha Eberta fonda veiktā pētījuma "Drošības radars 2022" galvenais jautājums. Šis pētījums tika veikts pagājušajā gadā 14 valstīs, tostarp Latvijā, un tā rezultāti pirmo reizi tika publiskoti pavisam neilgi pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Lai arī šis karš ir ievērojami izmainījis drošības situācijas uztveri Eiropā un pasaulē, pētījums dod arī vairākas atbildes uz šobrīd aktuālām tēmām.

Pirms Krievijas sāktā kara veikts pētījums dod atbildes arī uz šobrīd aktuālām tēmām
00:00 / 04:33
Lejuplādēt

Varētu šķist, ka "Drošības radara" pētījuma rezultāti līdz ar dramatisko drošības situācijas maiņu reģionā ir zaudējuši savu aktualitāti, taču, analizējot tos dziļāk, ir iespējams atrast likumsakarības un izskaidrojumus, piemēram, tam, kāda ir bijusi valstu reakcija uz karu Ukrainā un kā tiek vai tika uztverta Krievija.

Jau pagājušajā gadā vairāk nekā puse tādu valstu kā Ukraina, Turcija, Polija, Armēnija un arī Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka, palielinoties saspīlējumam ar Krieviju, Eiropa var piedzīvot jaunus karus. Turklāt kā viens no galvenajiem iemesliem tiek minētas atšķirīgā rietumvalstu un Krievijas domāšana un vērtības.

Kā pastāstīja viens no pētījuma autoriem, Frīdriha Eberta fonda starptautiskās sadarbības reģionālā biroja pārstāvis Simons Veiss, Krievijas iedzīvotāju pērn sniegtās atbildes par ārpolitikas prioritātēm sniedz skaidrojumu arī par pašlaik Ukrainā notiekošo.

"Kā daudzās valstīs, pirmā prioritāte ir rūpēties par valsts ekonomiskajām interesēm. Aptaujas dalībniekiem bija iespēja izvēlēties no 12 atbilžu variantiem, un Krievijas gadījumā par otro prioritāti tika nosaukta nepieciešamība garantēt, lai citas valstis Krieviju uzskata par vienlīdzīgu partneri un atzīst Krievijas intereses.

Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs tagad apskatāmies uz to, cik augsts Krievijā ir atbalsta līmenis tā dēvētajai īpašajai militārajai operācijai jeb karam," sacīja Veiss.

Veiss norādīja uz vēl kādu interesantu likumsakarību, kas saistīta ar valstu uztveri par to, cik ļoti pašu valstu labklājība ir atkarīga no citu valstu labklājības un pozitīvas attīstības. Šajā rādītājā pēdējās vietās ir divas energoresursus eksportējošas valstis – Norvēģija un Krievija. Pēc Veisa vārdiem, tas arī skaidro to, kā pašlaik Krievijā tiek uztvertas Rietumu sankcijas.

"Vismaz puse iedzīvotāju uzskata, ka Krievija ir pašpietiekama un vairāk vai mazāk neatkarīga. Un tas ietekmē arī sankciju uztveri, bet sankcijas pašlaik ir ļoti nozīmīgs Krievijas un rietumvalstu attiecību aspekts. Šajā aptaujā mēs lūdzām izvērtēt, cik efektīvas vispār ir sankcijas? Krievijā tikai aptuveni trešā daļa uzskata, ka sankcijas ir efektīvs politiskais instruments. Tas ir tāds papildu indikators, kas raksturo Krievijas sabiedrības noskaņojumu – mēs izturēsim, noturēsimies, pielāgosimies un vispār – mēs visu varam!" teica pētnieks.

Pētījumā arī noskaidrots, ka pagājušajā gadā aptaujāto valstu iedzīvotāju prioritāšu augšgalā nebūt nebija iespējamo konfliktu risināšana, bet gan tādi jautājumi kā cīņa pret terorismu un ekstrēmismu, visticamāk, tādās valstīs kā Francija, klimata pārmaiņas, kas īpaši aktuālas ir gados jauniem cilvēkiem, cīņa ar pandēmiju un cilvēktiesību pārkāpumiem. Arī tādās Eiropas lielvalstīs kā Francija un Vācija, kas tagad cenšas spēlēt lielu lomu Ukrainas konflikta risināšanā, vēl pagājušajā gadā bija ļoti niecīgs atbalsts, piemēram, konfliktu risināšanai, izmantojot bruņotus līdzekļus.

Tuvojoties brīdim, kad Eiropas līderiem būs jāspriež par to, vai piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Veiss aicināja apskatīties, kā ļoti īsā laikā ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret šo jautājumu.

"Septembrī un oktobrī mūsu veiktā aptauja liecina, ka tikai 26% vāciešu atbalstītu Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tagad, maija sākumā, veiktā aptauja pierāda, ka Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā atbalsta jau 49% vāciešu. Šis atbalsts faktiski ir pieaudzis divkārt.

Un mēs redzam, ka pat Polijai šis atbalsts pagājušajā gadā bija tikai 45%, un to nevarētu uzskatīt par īpaši nozīmīgu. Tā kā kopumā jāsaka, ka vēl pavisam nesen Ukrainai šie dati būtu likušies ļoti skumīgi," norādīja Veiss.

Par Ukrainas nākotni Eiropas Savienībā noteikti vēl tiks lauzti šķēpi, taču, kā apstiprina arī "Drošības radara" secinājumi, vairums valstu uzskata, ka līdzšinējie sarunu formāti par Ukrainas konflikta atrisināšanu ir sevi izsmēluši un ir nepieciešams radīt jaunus instrumentus. Savukārt no Ukrainas konflikta atrisināšanas ir atkarīga arī drošība plašākā Eiropas kontinentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt