Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Krievija joprojām spējīga terorizēt un slepkavot

Pēdējie svarīgākie notikumi kara darbībā ir Krimas tilta uzspridzināšana un tam sekojošie Krievijas triecieni, atzina Bērziņa. 

"Krievija ar saviem uzbrukumiem pēc tilta sprādziena izrāda to, ka tā ir spējīga vēl joprojām terorizēt Ukrainas sabiedrību un slepkavot cilvēkus pat tagad jau ilgāku laiku mierīgajās Ukrainas rietumu pilsētās," viņa uzsvēra. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai gan Krimas tilts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir ārkārtīgi svarīgs, jo savieno Krimu ar Krievijas sauszemi, šādi uzbrukumi var notikt jebkurā brīdī. 

"Krievija visu laiku ir spējīga bombardēt Ukrainas pilsētas, un šis pretuzbrukums vai vienkārši uzbrukums ir svarīgs tādēļ, ka turpina iebiedēt Ukrainas cilvēkus. Tas, ka tagad ir kaujas veiksmes austrumos, nenozīmē to, ka Krievija ir bezspēcīga.

Krieviju nevajag vēl norakstīt militārajos jautājumos – ja nevar ar tankiem vai karavīriem, tad vēl joprojām ar uzlidojumiem drausmīgas katastrofas tā var veikt," skaidroja Bērziņa. 

"No Krievijas viedokļa smuki izskatās – visticamāk, ka ukraiņi uzspridzināja tiltu, tāpēc krievi tagad veic uzlidojumus pret Ukrainas pilsētām, tā ir kā atriebība; bet Krievija to jebkurā brīdī var darīt, tur nevajag tiltu vai jebko citu spridzināt, lai izraisītu tādu reakciju. Krievija jebkurā laikā ir spējīga tādā veidā uzbrukt Ukrainai," eksperte uzsvēra. 

Vērtējot pasaules līderu reakcijas uz notiekošo, Bērziņa skaidroja, ka, lai gan uzbrukumi civiliedzīvotājiem ir briesmīga traģēdija Ukrainai, no NATO drošības viedokļa tie kalpo kā atgādinājums Rietumu līderiem, ka ir jāturpina iespringt. 

"No vienas puses, ir sarunas par to, kādā veidā jāpalielina aizsardzības budžets un spējas, lai pasargātos no Krievijas, bet tad, kad Krievijai ir neveiksmes kaujas laukā, kad viņi zaudēja iegūtās teritorijas Ukrainā, tad arī ir otra dziesma Rietumu galvaspilsētās. Tā ir dziesma par to, ka Krievija nemaz nav spējīga, Krievija ir švaka valsts militārā ziņā, pārsteidzoši vāja, un tādēļ nevajag neko īpaši ieguldīt," skaidroja Bērziņa. 

"Ja notiek tādi uzlidojumi, tie atgādina, ka nevajag norakstīt Krieviju kā uzbrucēju, kā potenciālu draudu NATO teritorijām un ka tomēr ir jāiegulda pretgaisa aizsardzības sistēmās un citos ieročos. Tas ir svarīgi," viņa uzsvēra. 

Pamiers nav iespējams

Spiediens Ukrainas virzienā uzsākt sarunas par pamieru nāk no dažādām pusēm, atzina eksperte. Par to izteicies gan bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, gan pašreizējais prezidents Džo Baidens. 

"Tas, ka Baidens arī par to jau sabiedriskā telpā runā, nozīmē, ka arī diplomātiskajos ceļos ir sarunas par to, cik ilgi turpināt un kā atrast pareizo līdzsvaru starp Ukrainas pretuzbrukumiem un teritorijas atgūšanas veiksmēm un lielajām kodolieroču un Trešā pasaules kara bailēm," atzina Bērziņa. 

Savu viedokli par nepieciešamību izbeigt karu šonedēļ sociālajā vietnē "Twitter" izteicis arī uzņēmējs Īlons Masks, kurš pretī saņēma negatīvas pretreakcijas gan no sociālo tīklu lietotājiem, gan Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska. Arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans publiski pauduši viedokli par pamiera nepieciešamību. 

"Par to pieaug spiediens Ukrainai, bet tas pavisam noteikti ir neiespējami no Ukrainas viedokļa.

Tas nozīmētu, ka tagad, kad Ukrainas armija gūst panākumus kaujas laukā, būtu jāaptur karadarbība, lai noslēgtu pamieru. Tas nozīmē, ka tagad inerce būtu jāaptur un Krievija spētu atgūties," uzsvēra Bērziņa.

"Pamiers strādātu tikai tad, ja pēkšņi Krievija nolemtu, ka tā nevēlas impēriju, ka tā sarausies vai noturēsies pašreizējās robežās, bet šobrīd nav neviena iemesla domāt, ka tā būs. Tāpēc pamiers ir dažu lielvalstu vadītāju ilūzija, ka pat tad, ja būtu pamiers, tas tiešām būtu pamiers.

Krievija vēl nav zaudējusi, un bez zaudēšanas nav iemesla domāt, ka Krievija noturētos savā pašreizējā teritorijā," viņa skaidroja. 

Drošības eksperte arī pieļāva domu, ka optimistiskie līderu izteikumi ir mēģinājums nomierināt sabiedrību, kuru uztrauc kodolieroču draudi, taču, visticamāk, ka visiem ir skaidrs, ka ilgstošu pamieru ar Krieviju noslēgt nav iespējams. 

ASV atbalsts pagaidām nepazudīs

Tāpat arvien biežāk izskan bažas par to, vai novembra sākumā gaidāmās ASV Kongresa vēlēšanas nemainīs ASV nostāju atbalstā Ukrainai. Bērziņa vērtēja, ka šobrīd uztraukumam pamata nav, taču kaut kas mainīties varētu pēc diviem gadiem – nākamā prezidenta vēlēšanās. 

"Ja skatās, kāds ir Kongresa sastāvs pašlaik un kāds tas varētu būt pēc vēlēšanām, tie, kas atbalsta Ukrainu, kas atbalsta NATO, vienalga būs pie varas.

Šobrīd tie, kuri uzskata, ka Amerikai būtu jāieņem izolācijas politika un jāturas prom no pasaules kariem un konfliktiem, tie ir mazumā, īpaši ļoti nozīmīgajā Senātā," uzsvēra eksperte. 

Vienlaikus viņa atzina, ka ir kongresmeņu kandidāti, kas, vēloties iegūt Trampa un republikāņu vēlētāju atbalstu, sāk izrādīt piekrišanu ASV izolācijas politikai, kas samazinātu atbalstu Ukrainai. 

"Bet realitāte bieži ievirza viņus tādā sakarīgākā, normālākā Eiropas drošības virzienā. Tas ir tādēļ, ka tomēr katrā Amerikas pavalstī ir cilvēki, kas atbalsta Eiropas drošību, NATO un Ukrainu. Braucot pa Ameriku, visur ir Ukrainas karogi, katrā pavalstī ir arī ļoti liela Ukrainas tautiešu sabiedrības daļa," stāstīja Bērziņa. 

"Īstermiņā, ja skatās mēnesi vai gadu uz priekšu, nav iemesla uztraukumam, bet, ja prezidents Tramps atgrieztos 2024. gadā, situāciju jau būtu grūtāk paredzēt, jo Tramps uzskata, ka viņš personīgi var pagrozīt pasaules notikumus. Ir grūti pateikt, kādā veidā tad mainītos Amerikas politika," atzina Bērziņa. 

Visu epizodi var noklausīties šeit: