Svarīgākais – Ukrainas veiksme kara laukā
Bērziņa uzsvēra, ka šobrīd vissvarīgākais jautājums ir par Ukrainas veiksmi kara laukā un savu teritoriju atgūšanu.
"Pasaule baidījās par to, kas nu būs, – Krievija mēģinās anektēt tagad Ukrainas teritoriju, Krievija ar atomieročiem, kodolieročiem apdraud Ukrainu un visus tos, kuri Ukrainai vēlas palīdzēt, – ko nu tālāk darīsim?
Ukraina atbildēja, ko tālāk darīsim – Ukraina cenšas atgūt savu teritoriju, un Ukrainai ir panākumi kaujas laikā," norādīja pētniece.
Viņa uzsvēra, ka ievērojami Ukrainas panākumi ir gan Limanas pilsētas atgūšana, gan jaunu teritoriju atgūšana Luhanskas un Hersonas apgabalos.
"Kāpēc šis ir svarīgākais jautājums? Jo runa ir par to, vai Krievija ar saviem paziņojumiem un viltotajiem referendumiem kārtējo reizi spēs iebiedēt Ukrainu un sabiedrotos.
Ja Ukraina mērķtiecīgi un ar vēsu prātu turpinās atkarot savu zemi, tad ir skaidrs, ka atbalsts Ukrainai no Rietumiem, no Latvijas, no ASV, no Eiropas lielvalstīm ir bijis to vērts. Ja Ukraina būtu noraustījusies, sabiedrotie darītu tāpat," uzskata Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Jāuzmana nenoteiktie sabiedrotie
Vienlaikus, tuvojoties ziemai, svarīgi sekot līdzi tam, vai atsevišķu valstu lēmumi neietekmēs Eiropas kopējo nostāju attiecībā uz sankcijām pret Krieviju, vērtēja pētniece.
"Visi pievērsa uzmanību sprādzieniem "Nord Stream 2" gāzes vados, bet tas nav vienīgais, kas ir noticis enerģētikas laukā. Krievija tagad ir pabeigusi jaunu sašķidrinātās gāzes termināli tur, kur ir arī "Nord Stream" galapunkts, pie Sanktpēterburgas. Šis jaunais terminālis tūlīt izsūtīs pirmo kravu, pirmo kuģi, kas brauks uz Grieķiju," vērsa uzmanību eksperte.
Tas nozīmē, ka laikā, kad Eiropas valstis grasās pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un citiem energoresursiem, Grieķija tomēr iepērk pirmo Krievijas sašķidrinātās gāzes kravu.
"Varbūt tā solidaritāte, īpaši Eiropas dienvidos, nemaz nav tik liela, cik tai ir jābūt. Turcija un Ungārija mums nav vienīgie tādi nenoteiktie sabiedrotie, varbūt mums arī jāuztraucas par Grieķiju," viņa piebilda.
Eksperte skaidroja, ka Grieķija cenšas vienlaikus būt gan labs sabiedrotais un atbalstīt NATO un Ukrainu, gan vienlaikus veikt sev izdevīgus darījumus, kas ir bīstami Eiropas kopējai nostājai.
"Jebkura valsts var censties darīt tā, kā tai ir labāk, un savā ziņā Kremlis uz to arī ir gaidījis. Kremlis uzskata, ka Eiropas vienotā nostāja neizturēs nedz ziemu, nedz nākošo gadu.
Jo vairāk valstis tagad centīsies darīt tā, kā sev būtu izdevīgāk energoresursu ziņā (arī Ungārija ir centusies pati nodrošināt savus energoresursus divpusējās attiecībās ar Krieviju), jo švakāka būs vispārējā Eiropas un Rietumu nostāja pret Krieviju un par Ukrainu," Bērziņa atzina.
Nianses var mainīt gala rezultātu
Lai gan Latvijas Saeimas vēlēšanās lielākos panākumus guva partijas, kas agrāk atbalstījušas Ukrainu un Latvijas aizsardzības stiprināšanu, zināmas pārmaiņas šajos jautājumos tomēr var notikt arī Latvijas nostājā, vērtēja Bērziņa.
"Tas, ka "Jaunā Vienotība" ar Krišjāni Kariņu un Edgaru Rinkēviču vadošos amatos ir ļoti stutējusi tieši Ukrainas atbalstu un bīdījusi NATO līmenī un Eiropas Savienības līmenī kopīgu pieeju šiem jautājumiem, tas liecina arī par turpmāku stingru nostāju šajos jautājumos. Pat Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) savā programmā pauda atbalstu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā," stāstīja Bērziņa.
"Tādas pavisam prokremliskas partijas nav guvušas lielus panākumus, bet svarīgas pārmaiņas būs. Tas, ka "Attīstībai/Par!" netika jaunajā Saeimā, nozīmē, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks vairs nebūs vadošā amatā un nebīdīs tālāk sava veida atbalstu Ukrainai un Latvijas aizsardzībai. Personības arī ir svarīgas, un "Attīstībai/Par!" ļoti atbalstīja Ukrainu.
Tas nozīmē, ka kaut kādas pārmaiņas tomēr būs, jo personības un partijas nianses nostājā var mainīt gala rezultātu," viņa skaidroja.
Bērziņa uzsvēra, ka Latvija noteikti turpinās atbalstīt Ukrainu un stiprināt savu aizsardzību, taču, iespējams, abi šie jautājumi vairs nebūs vienlīdzīgi.
"Līdz šim ir bijusi "gan, gan" attieksme. Varbūt nākotnē var izvērsties tāda situācija, ka atbalsts Ukrainai un atbalsts Latvijas aizsardzībai nav viena un tā pati lieta. Ļoti svarīgi būs tas, kurš būs nākamais aizsardzības ministrs un ārlietu ministrs, – šajos amatos personības ļoti nosaka Latvijas virzienu," vērtēja Bērziņa.
Visu epizodi klausies arī šeit:
