Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Gan simboliska, gan faktiska uzvara
Eksperte podkāstā sacīja: "Hersona ir vienīgā apgabala galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kas kara sākumā krita okupantu rokās. Ja ukraiņi atgūs Hersonas pilsētu, tā būs gan simboliska, gan faktiska uzvara. Ukrainas centieni atgūt savu teritoriju, īpaši nozīmīgās pilsētas – būs bijuši veiksmīgi un, ņemot vērā asiņainās kaujas pie Hersonas, tam visam ir bijusi jēga."
Vienlaikus viņa skaidroja, ka karadarbība turpināsies daudzos punktos, jo Krievijas interesēs ir noturēt Krimu un savienojumu starp "lielo" Krieviju un Krimu, tādēļ teritorija, kas ir Dņepras upes kreisajā krastā, Krievijai ir ārkārtīgi svarīga. "Tīri stratēģiski Krievijai tā būs prioritāte. Šobrīd vairāk Ukrainas krasta pusi varbūt var atļauties palaist, lai arī turpmāk noturētu sauszemes savienojumu starp Krieviju un Krimu."
Vaicāta, kādas sekas Krievijas paziņojumam var būt valsts iekšienē, eksperte skaidroja – ja Ukrainas draugiem šis paziņojums bija pozitīvs, tad grūtāk saprast, kā tas tiks uztverts Krievijā.
"No vienas puses, Krievija piekāpjas, tas no Kremļa viedokļa varbūt nav labi, bet pēdējā laikā bija izskanējusi arī liela kritika no Krievijas karavīriem par milzīgajiem zaudējumiem frontē," viņa sacīja, skaidrojot, ka pēc tā dēvētās daļējās mobilizācijas Kremlim un ģenerālim vairāk jāatskaitās par Krievijas zaudējumiem.
Atkāpšanos no Hersonas pilsētas viņi attaisno ar kritušo Krievijas karavīru skaita samazināšanu. "Varbūt ar šo arī [aizsardzības ministrs] Šoigu un [armijas ģenerālis] Surovikins izskatās atsaucīgāki gan pret karavīru rūpēm, gan Krievijas tautas rūpēm, ka Kremlis parāda savai tautai cilvēcīgāku seju," skaidroja Bērziņa.
"Putina pavāra" paziņojumi
Bēdīgi slavenais Jevgeņijs Prigožins, kurš agrāk bija pazīstams kā "Putina pavārs", jo viņa uzņēmumi faktiski ieguva visus valsts pasūtījumus ēdināšanas jomā, bet vēlāk kļuva slavens kā privātās militārās kompānijas "Vagner" izveidotājs, ilgu laiku noliedza, taču tagad saistībā ar ASV prezidenta velēšanām paziņoja: "Mēs esam iejaukušies, iejaucamies un arī turpināsim iejaukties ASV vēlēšanās." Bērziņa atzina, ka šo paziņojumu pamanīja arī ASV.
Eksperte skaidroja: "Ir nākuši klajā vairāki pētījumi, ka Prigožina troļļi veicinājuši pretdemokrātu sentimentu tālajā labajā politiskajā zarā Amerikā. Tas, ka Prigožins bijis aizkulisēs, visām pusēm sen bija skaidrs. Tas, kas mainās, ir – pirmo reizi tagad Prigožins pats atklāti par to runā. Viņa uzņēmums tā arī konkrēti pasaka – jā, mēs ietekmējam un ietekmēsim."
Bērziņa kā interesantu vērtēja arī to faktu, ka Prigožina loma "Vagner" grupā netiek vairāk noliegta un viņa loma Krievijā aug arī publiskajā telpā.
"Ja skatās, ar kādām metodēm – ar interneta troļļiem, ar brutālo "Vagner" grupu – piedalījies pasaules konfliktos, varbūt vajag uztraukties par to, kāda nākotnē izskatās Krievija, kurā Prigožinam varētu būt lielāka un oficiāla loma vai kāds amats. Ja skatās, kuras šobrīd ir skaļākās balsis, ar kurām balsīm saistīta tieši Krievijas veiksme, tad parādās Prigožins un [Čečenijas līderis] Ramzans Kadirovs," viņa sacīja.
Vai tas liecina par to, ka Krievijas aizkulisēs notiek kādas dziļākas politiskās pārmaiņas, – redzēsim tikai ar laiku, vērtēja eksperte.
ASV vidustermiņa vēlēšanas un atbalsts Ukrainai
ASV Kongresa vēlēšanās, kuras notika šonedēļ, demokrātiem bija labāki rezultāti, nekā bija gaidāmi. Šobrīd nav skaidrs, cik vietu viņi ir zaudējuši Pārstāvju palātā un Senātā, bet bija prognozēts, ka varētu būt milzīgs republikāņu "sarkanais vilnis", kas būtu varējis atņemt [ASV prezidenta] Baidena demokrātu partijai ļoti daudz vietu Kongresā, skaidroja Bērziņa, norādot: "Ir skaidrs, ka tas nav noticis."
Viņas vērtējumā militārais atbalsts Ukrainai turpināsies arī jaunajā Kongresā, kurš sāks darbu jaunajā gadā.
Tāpat patlaban atliek vairāki mēneši, kuros vēl var "izstumt" cauri atbalsta paketes Ukrainai. "Vašingtonā ir runas par to, ka tieši šajos mēnešos, pirms jaunā gada sākuma, centīsies izvirzīt milzu ekonomisko atbalstu likumdošanu, lai uz nākamajiem diviem gadiem varētu nodrošināt ekonomisko atbalstu Ukrainai, lai jaunajā Kongresā un īpaši prezidenta priekšvēlēšanu laikā nebūtu atkal jāpaceļ ekonomiskā atbalsta jautājumi," skaidroja eksperte.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.
