Drošības pētnieks: Ar ES kandidātvalsts statusa iegūšanu Ukraina izkļūs no pelēkās zonas un Krievijas ēnas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būs spēcīgs signāls un vienlaikus uzlabos valsts tēlu, ļaujot tai izkļūt no pelēkās zonas un Krievijas ēnas, intervijā Latvijas Radio vērtēja Kembridžas Universitātes starptautiskās drošības pētnieks Tomass Pildegovičs.

Intervija ar Tomasu Pildegoviču
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pašlaik notikumi un izteikumi publiskajā telpā liecina par to, ka visas ES dalībvalstis vienosies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu gan Ukrainai, gan Moldovai.

“Tas būtu patiešām izlēmīgs ilgtermiņa solis, kas būtu lūzuma punkts Rietumu politiskās elites attieksmē pret Ukrainu,” sacīja Pildegovičs.

Tiekot pildīti nepieciešamie politiskie un diplomātiskie mājasdarbi, lai to panāktu. Piemēram, šonedēļ Ukraina ratificēja Stambulas konvenciju, kas esot īpašs signāls par cilvēktiesību prasību ņemšanu vērā.

Raksturojot praktiskos ieguvumus Ukrainai, Pildegovičs norādīja, ka kandidātvalsts statusa iegūšana var palīdzēt šajā smagajā kara posmā: “Tas nenoliedzami būtu spēcīgs politisks signāls, lai iedvesmotu Ukrainas cīņassparu šajās smagajās nedēļās. (..) Šis lēmums būtu liels pluss Ukrainas tēlam.

Ar šo lēmumu Ukraina ģeopolitiski izkļūs no pelēkās zonas, no Krievijas ēnas, no NVS atliekām.”

Tāpat Eiropas Komisijas struktūrām būs jāsāk intensīvāks dialogs ar kandidātvalstīm. Jautājums gan paliek par to, kad varēs sākt reālas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Drošības pētnieks vērtēja, ka arī Moldovai ir izredzes saņemt kandidātvalsts statusu. “Pirmo reizi kopš neatkarības Moldova ir uz reāla proeiropeiska reformas ceļa. Gan Moldovā, gan Ukrainā pēdējā laikā ir izteikti novērota gan šo valstu valdību, gan iedzīvotāju vēlme paātrināt savu ceļu uz Eiropas integrāciju,” norādīja Pildegovičs.

Savukārt attiecībā uz Gruziju progress pēdējos gados neesot novērots, īpaši attiecībā uz “ekstremālu politisku polarizāciju” un oligarhu ietekmi. Tāpat Gruzijas valdībai bijusi neviennozīmīga attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā – tā atteikusies pievienoties Rietumu sankcijām.

“Tāpēc Gruzija pagaidām paliek tādā kā uzgaidāmajā telpā,” sacīja Pildegovičs, piebilstot, ka tas nav neatgriezeniski.

KONTEKSTS:

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24. februāri atkārtoti iebruka Ukrainā. Jūnija vidū Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt ES kandidātvalsts statusu abām minētajām valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti