Drošības katastrofa Irākā nākusi par labu Kurdistānas apgabalam

Irākā turpinās cīņa ar teroristisko “Daīš” jeb “Islāma valsts” organizāciju un tās sabiedrotajiem galvenokārt sunnītu apdzīvotajās Irākas teritorijās. Taču pārsteidzošā kārtā humānā un drošības katastrofa Irākā nākusi par labu Kurdistānai - autonomam apgabalam Irākas ziemeļaustrumos. Viņiem jau ir sava armija, savs budžets, ko galvenokārt veido ieņēmumi no naftas tirdzniecības, un pat pārstāvji, kas lobē neatkarīgas valsts izveidošanu.

Irākas kurdu bēgļiem, kas meklējuši patvērumu Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir cerības kādreiz atgriezties jaunās mājās – neatkarīgā Kurdistānā, kas jau šobrīd dzīvo savrupu dzīvi Irākas robežās.

Kaut gan tas rajons robežojas ar sunnītu apdzīvotajiem apgabaliem, kur aizvadītajos gados nostiprinājās teroristiskais grupējums “Daīš”, Irākas Kurdistāna ir viens no drošākajiem un pārtikušajiem Irākas apgabaliem. (Pēdējie nabadzības dati par 2015.gadu Irākā: dienvidu provincēs zem nabadzības sliekšņa dzīvo 31%, centrālajā 17%, Bagdādē 12%, kurdu reģionos 13% iedzīvotāju).

Kur ASV apmācītā Irākas armija padevās “Daīš” kaujiniekiem, tur Kurdistānas armija jeb Pešmerga deva nopietnu pretsparu un ļāva atgūt plašas naftas atradnēm bagātās teritorijas Ziemeļirākā. Līdz ar to Kurdistāna gūst pati savus budžeta ienākumus un cauri Turcijai eksportē naftu uz vairāk nekā desmit valstīm. Pēdējais līgums slēgts ar Krieviju. Tas notiek par spīti Bagdādes iebildumiem. Kurdi cer ar referenduma palīdzību galu galā panākt pilnīgu neatkarību no šiītu kontrolētās Bagdādes.

Problēmas starp centrālo un reģionālu valdību ir galvenokārt saistītas ar ekonomiku. Irākai ir jāmaksā Kurdistānai 17% no budžeta – Kurdistāna apgalvo, ka to daļu nesaņem. Tāpēc Kurdistāna sāka naftu tirgot neatkarīgi, un tas vēl vairāk saasināja problēmas.

Starp pusēm ir notikušas sarunas, bet problēmas nav atrisinātas. Tāpēc kurdi izlēma rīkot referendumu – viņi cer, ka tādā veidā varbūt motivēs Bagdādi risināt problēmas. Bet Bagdāde neatbalstīs neatkarību, jo šobrīd Irākas valdību vada šiīti, ko atbalsta Irāna, kas negrib neatkarīgu Kurdistānu.  

Ideja par neatkarīgu Kurdistānu nav jauna. Jau sabrūkot Osmaņu impērijai, kurdiem solīta neatkarība, taču tā vietā kurdu zemes sadalīja starp Turciju, Irāku, Sīriju un Irānu.

No vilšanās baidās arī tagad. Interesanti, ka Turcija gan sadarbojas ar Kurdistānu, taču baidās, ka Irākas kurdu referendums pamudinās uz līdzīgu rīcību arī Turcijas kurdu minoritāti.  

Amerikas Savienotās Valstis kurdus uzskata par uzticamiem sabiedrotajiem cīņā pret terorismu, taču aicinājusi pagaidīt ar referendumu, kamēr “Islāma valsts” nav pilnībā patriekta no Irākas. Pagaidām gan ASV nav atteikusies no federālas Irākas plāniem.

 Vairums ekspertu ir vienisprātis, ka Kurdistānas valsts neizveidosies pašā tuvākajā laikā. Tomēr tas reāli iespējams tuvākajās desmitgadēs. Tikmēr Kurdistānā turpina stiprināt savu valstiskumu un mazināt cilšu ietekmi politikā. Smagākie pārbaudījumi, ko radīja bēgļu plūsmas, terorisma draudi un ekonomiskā krīze – pagaidām šķiet pārvarēti.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti