Drēzdenē izsludina nacistu ārkārtas stāvokli

Vācijas pilsētā Drēzdenē izsludināts nacistu ārkārtas stāvoklis, varas iestādēm atzīstot, ka galēji labējo ideju aizstāvji rada nopietnas problēmas. Šāds solis sperts laikā, kad Vācijas valdība ir izklāstījusi savus pasākumus cīņai pret galēji labējo ekstrēmismu. Tikmēr opozīcijas politiķi norāda, ka šādi plāni nāk daudz par vēlu.

Drēzdenē izsludina nacistu ārkārtas stāvokliUģis Lībietis

    Saksijas pavalsts galvaspilsēta Drēzdene jau izsenis tiek uzskatīta par vienu no Vācijas galēji labējo spēku galvenajiem atbalsta punktiem. Šeit pirms pieciem gadiem tika izveidota arī pret islāmu noskaņotā kustība “Pegida” jeb "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju". Tagad vietējās varas iestādes izlēmušas izsludināt “nacisma ārkārtas stāvokli”, norādot uz to, ka atvērtai demokrātiskajai sabiedrībai ir radušies reāli draudi. Pilsētas domnieks Makss Ašenbahs, pēc kura ierosinājuma tika pasludināts "ārkārtas stāvoklis", īpaši norāda tieši uz kustību “Pegida”, kura regulāri rīko gājienus pilsētā, lai paustu savu vēstījumu pret ārzemniekiem un imigrāciju.

    Pēc rezolūcijas pieņemšanas pilsēta plāno uzlabot demokrātisko ikdienas kultūru un labāk aizsargāt minoritātes un vardarbības upurus.

    Un, kā norādījis Ašenbahs, tas arī parādīs pilsētas vadības apņemšanos skaidri un stingri stāties pretī nacistiem.

    Interesanti, ka pret šāda ārkārtas stāvokļa apstiprināšanu ir balsojuši valdošās Kristīgās demokrātu savienības pārstāvji, norādot, ka šī rezolūcija ir pārpildīta ar politisko simbolismu. Citi politiķi, piemēram, no Brīvajiem demokrātiem, pauduši pārliecību, ka šī jaunā rezolūcija nepalīdzēs Drēzdenei kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

    Jaunā rīkojuma stāšanās spēkā notiek nedēļā, kad Vācijas valdība paziņoja par savu jauno stratēģiju cīņai pret galēji labējo ekstrēmismu un naida runu internetā. Par jauno likumprojektu vairāk nekā gadu ir cīnījušās iekšlietu un tieslietu ministrijas, taču pēdējā laikā novērotā galēji labējo ideju atbalstītāju izraisītā vardarbība ir likusi paātrināt jauno noteikumu pieņemšanu un paveikt to pat mēnesi pirms noteiktā termiņa.

    Jaunie pasākumi paredz ieroču aprites likumu pastiprināšanu, lielāku aizsardzību visu līmeņu politiķiem, kā arī uzliek par pienākumu dažādām sociālās saziņas platformām, piemēram, ''Facebook'', ''Youtube'' un ''Twitter'', ziņot par dažādu krimināla rakstura saturu.

    Sociālajiem tīkliem būs pienākums ne tikai dzēst naida pilno saturu, bet arī nodot tiesībsargājošajām iestādēm aizdomās turēto lietotāju interneta adreses.

    Tāpat Vācijas valdība plāno izstrādāt un finansēt dažādas prevencijas programmas, kuru mērķis ir apkarot gan labējo ekstrēmismu, gan rasismu un neiecietību pret jebkuru grupu.

    Opozīcijā esošās politiskās partijas gan visai skeptiski izsakās par valdības iespējām saukt lielās tehnoloģiju kompānijas pie atbildības un piespiest tās izpildīt savas saistības. To būšot iespējams izdarīt tikai tad, ja soda naudas sasniegtu desmitus vai simtus miljonus eiro. Pagaidām par to, kā jaunie ierosinājumi tiks ieviesti dzīvē, skeptiski izsakās arī Vācijas Datu aizsardzības komisija, kura domā, kā rīkoties, ja drošības dienestiem nodotā lietotāju privātā informācija tomēr nav ekstrēmistiska, bet gan kļūdaina.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti