Ja autoritārās valstīs tā ir norma, – žurnālistam nepiekrītot varas uzstādījumiem – kļūt par varai neērtu cilvēku, tad Eiropā tas ir kas jauns. Tā ir jauna tendence, jo pirmo reizi jaunāko laiku vēsturē žurnālisti tiek nogalināti Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Par to liecina divas lietas, kas notikušas pēdējā gada laikā – ar Slovākijas žurnālistu Janu Kucjāku un iepriekš – ar maltieti Dafni Karuanu Galiciju.
Eiropas Savienībā gada laikā noslepkavoti trīs žurnālisti
Pērn, 16.oktobrī savā automašīnā tika uzspridzināta Maltas žurnāliste Dafne Karuana Galicija. Viņa bija viena no zināmākajām Maltas žurnālistēm. Agresīvi centās atmaskot politiskās elites korupciju. Viena no galvenajām Panamas dokumentu atklājējām par ārzonu shēmām un mafijas kontrabandas tīklu šķetinātājām. Gada laikā likumsargi ir aizturējuši trīs slepkavības izpildītājus, tomēr slepkavības pasūtītāji nav atrasti. Maltas žurnālisti arvien biežāk sūdzas par draudiem un vārda brīvības pārkāpšanu.
21.februārī savās mājās nogalināts slovāku pētnieciskais žurnālists Jans Kucjāks. Īsi pirms savas nāves viņš strādāja pie materiāla, kurā aprakstīja itāļu mafijas saiknes ar Slovākijas valdību. Izmeklēšanas gaitā aizturēti itāļu izcelsmes uzņēmēji, tomēr viņi vēlāk atbrīvoti. Pašlaik tiek izmeklēta trīs aizdomās turēto saistība ar žurnālista slepkavību.
Savukārt 6.oktobrī tika atrasts bulgāru pētnieciskās žurnālistes Viktorijas Marinovas līķis. Viņa bija vietējās televīzijas raidījumu vadītāja, un pēdējais darbs pirms nāves bija par nelikumībām Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanā, kurā iesaistīti pazīstami politiķi un žurnālisti. Aizdomās turētais ir aizturēts un atzinies nodarījumā. Žurnāliste dzīvību zaudējusi seksuālu motīvu, nevis profesionālās darbības dēļ.
"Šajos gadījumos galvenā problēma ir tā, ka ir aizturēti daži cilvēki, bet ne politiķi, kuri stāv aiz šīm slepkavībām. Viņi joprojām ir brīvībā bez apsūdzībām. (..) Tie paši cilvēki, kuri izmeklē Maltas žurnālistes slepkavību – tieši par viņiem iepriekš rakstīja Galicija, un viņi tagad rūpējas par taisnīgumu izmeklēšanā.
Starp izmeklētājiem ir cilvēki, kuri paši kaut kādā mērā ir iesaistīti Galicijas slepkavībā," stāstīja Eiropas Žurnālistu asociācijas prezidents Otmārs Lahodinskis.
Krievijā kopš PSRS sabrukuma noslepkavoti 58 žurnālisti
Kamēr Eiropa cenšas aprast ar jauno realitāti, tādās autoritārās valstīs kā Krievijā tā ir norma. Tur kopš PSRS sabrukuma nogalināti 58 žurnālisti. Pēdējo piecu gadu laikā slepkavību skaits gan ir mazinājies, tomēr draudi ar fizisku izrēķināšanos vai pat nāvi žurnālistiem turpinās. Pēdējā mēneša laikā nežēlastībā kritis laikraksts "Novaja Gazeta", kura darbiniekiem tiek draudēts. Paši laikraksta darbinieki uzskata, ka tas ir "trollings", ko organizē Vladimira Putina sabiedrotais Jevgēņijs Prigožins.
""Troļļi" atrodas Sanktpēterburgā, biroju centrā, kur izvietotas vēl citas ar Prigožinu saistītas kompānijas. Šie cilvēki “troļļo” ne tikai vārdos, bet arī šādi – atsūtot tad jēra galvu, aitas, tad sēru vainagus... Var viegli izsekot, no kurienes tās pēdas nāk," stāstīja "Novaja Gazeta" speciālkorespondents Pāvels Kanigins.
Kanigins norāda, ka draudi ir ar slēptu nozīmi un no likuma viedokļa viss ir kārtībā – tieši tāpēc tiesībsargājošās iestādes nereaģē uz sūtījumiem. Šāda veida akcijas nerada optimismu redakcijas darbinieku vidū, tomēr žurnālisti ir noskaņoti kaujinieciski.
"Šāda veida iebiedēšana mērķi nesasniegs! Mūsu izdevuma žurnālisti turpinās strādāt, turpinās pētīt.
Arī tik nepatīkamos apstākļos turpināsim pildīt savus pienākumus. Lai arī nav patīkami, bet esmu pārliecināts, ka mūsu nelabvēļi savu nepanāks," piebilda Kanigins.
Pagājušajā mēnesī organizācija "Reportieri bez robežām" publicēja jaunāko preses brīvības indeksu, kas liecina – pieaugošais naids pret žurnālistiem, ko nereti pauž arī ietekmīgi politiķi, apdraud demokrātiju. Organizācijas pārstāvji uzsver – propaganda apšauba neatkarīgu žurnālistiku, reālus faktus un diskusijas. Tā vietā daudzi politiķi izvēlas spēlēties ar uguni, apdraudot neatkarīgas žurnālistikas leģitimitāti.
