Doņeckā bumbas sprādzienā gājis bojā kaujinieku komandieris Arsēnijs Pavlovs

Bumbas sprādzienā Doņeckā svētdien gājis bojā promaskavisko kaujinieku komandieris Arsēnijs Pavlovs, kurš ir pazīstams arī ar pseidonīmu Motorola.

Viņš gāja bojā pēc tam, kad eksplodēja ēkas liftā ievietots spridzeklis.

Pavlovs Donbasā vadīja bataljonu "Sparta" un bija viens no nozīmīgākajiem kaujinieku komandieriem.

Īpašu uzmanību izraisīja viņa bravūrīgā attieksme un nofilmētā Ukrainas karagūstekņu izsmiešana, kā arī atzīšanās, ka viņš personīgi nošāvis vismaz piecpadsmit karagūstekņus. Tas uzskatāms par  kara noziegumu.

Kā paziņojis republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko, uzbrukuma pasūtītāji jau esot zināmi un pašlaik tiekot meklēti arī tā izpildītāji – visticamāk, kāda ukraiņu izlūkošanas un diversiju grupa. Zaharčenko arī solījis, ka vainīgajiem žēlastība netiks izrādīta:

„Es gribu vērsties pie Ukrainas militārpersonām, pie Ukrainas drošības padomes, pie galvenās izlūkošanas pārvaldes,” iesāka Zaharčenko.

„Dārgie draugi, biedri, riebekļi un nelieši! Staigājiet tagad un baidieties! Jo šī slepkavība ir izaicinājums visai mūsu republikai. Visi virsnieki, apakšpulkveži, majori un visi jūsu aģenti, kas darbojas mūsu teritorijā, kā arī viņu ģimenes, no šodienas tiek pasludināti ārpus likuma,” pauda republikas līderis. „Ne tikai šeit, bet arī Žitomirā, Harkovā un Kijevā. Kad mēs aiziesim pie jums uz mājām, nekādas žēlastības nebūs.

Un vēl – es tā saprotu, ka Petro Porošenko ir pārkāpis pamieru un pasludinājis mums karu. Atcerieties manus vārdus – jums būs tūkstoškārt grūtāk, nekā mums pašlaik!” draudēja Zaharčenko.

Atbildību par Motorolas slepkavību videoierakstā uzņēmušies maskās tērpti vīri, kuri pozē uz ultranacionālistu organizācijas „Misanthropic Division” karoga fona.

Savukārt Doņeckas tautas republikas pārstāvji ir pārliecināti, ka Ukrainas puse ar šādiem terora aktiem cenšoties provocēt kaujiniekus un atrisināt ieilgušo problēmu spēka ceļā.

Tikmēr Kijevā ziņas par Motorolas nāvi uzņemtas pilnīgi atšķirīgi. Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis pretterorisma operācijas jautājumos Andrijs Lisenko paudis pārliecību, ka ar savu bojāeju Motorola esot izbēdzis no nenovēršamā mūža ieslodzījuma par saviem pastrādātajiem noziegumiem, piemēram, neapbruņotu karagūstekņu slepkavībām un marodierismu.

Lisenko arī paudis pārliecību, ka Motorolam ir paticis gozēties kameru priekšā un veidot savu tēlu, taču bojā viņš ir gājis nevis kaujas laukā, bet gan dziļā aizmugurē. Ministrijas pārstāvis arī izteicies, ka Pavlovs nav ieņēmis augstus amatus kaujinieku hierarhijā, jo šos spēkus jau sen komandējot Krievijas virsnieki.

Kaujinieku komandiera nāve apspriesta arī Ukrainas augstākās padomes vadības sēdē. Tās laikā partijas „Tautas fronte” parlamentārās frakcijas vadītājs Maksims Burbaks aicinājis pastiprināt valstī drošības pasākumus:

„Šis ir pelnīts fināls slepkavam un morālam briesmonim, kurš plātījās ar to, ka nogalināja 15 mūsu karavīrus. Es esmu pārliecināts, ka visticamākā versija ir tāda, ka viņu novāca Krievijas Federālais drošības dienests ar mērķi atbrīvoties no kaujiniekiem un nodot kontroli pār okupētajām teritorijām profesionālām Krievijas militārpersonām,” pauda Burbaks. „Vienlaicīgi jāatzīst, ka Motorolas slepkavība var kalpot par ieganstu, lai Ukrainā un Kijevā sarīkotu terora aktus. Tieši tāpēc „Tautas frontes” frakcija vēršas pie Ukrainas Drošības padomes ar aicinājumu pastiprināt pretterorisma pasākumus un garantēt pilsoņu drošību,” teica deputāts.

Ar visai savdabīgu ierosinājumu pirmdien klajā nācis Krievijas valsts domes deputāts Vitālijs Milonovs, kurš vērsies pie Sanktpēterburgas gubernatora ar lūgumu piešķirt Arsēnija Pavlova vārdu vienai no Santpēterburgas patriotiskajām skolām.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt