Vadīt šīs administrācijas varēs gan militārpersonas, gan civilās personas, kas dzīvo Kijevas kontrolētajās teritorijās. Administrāciju darbiniekus apstiprinās Nacionālās drošības dienests, un viņi darbosies Ukrainas Drošības dienesta sastāvā.
Administrācijas darbosies, līdz Kijeva sarīkos vietējas vēlēšanas. Pagaidu administrāciju izveides mērķis ir garantēt Ukrainas spēkā esošo likumu darbību.
Ukrainas parlaments 3.februārī pieņēmis likumu par militāri – civilajām administrācijām, kuras veidos no prokrieviskajiem separātistiem atbrīvotajās teritorijās, ņemot vērā, ka šajās teritorijās pašlaik nav likumīgu pašvaldības orgānu.
Pagaidu administrācija lems par kontrolposteņu izvietošanu un to šķērsošanas kārtību, akcīzes preču tirdzniecību, budžeta pieņemšanu un citiem pašvaldības kompetences jautājumiem.
Tikmēr ukraiņu spēki Donbasā gatavojas atvilkt smago bruņojumu no konflikta saskarsmes līnijas, kā to paredz 12.februāra „Minska-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu, taču vēl gaida pavēli, ziņo aģentūra „Unian”.
Pretterorisma operācijas pārstāvis Andrejs Lisenko ceturtdien medijiem atzina, ka jau divas diennaktis ukraiņu spēku apšaudes skaits samazinās un ir radīti apstākļi, lai izpildītu Minskas vienošanās punktu par smagā bruņojuma atvilkšanu.
Lisenko norādīja, ka Ukrainas spēki jau sagatavojuši bruņojuma atvilkšanas maršrutus un vietas, kur bruņojumu glabās.
„Nepieciešama pavēle. Pagaidām pavēles nav. Tikko būs pavēle, Ukrainas puse sāks to pildīt. Mēs esam gatavi,” sacīja Lisenko, piebilstot, ka vienlaikus bruņojuma atvilkšana jāsāk arī kaujiniekiem.
Jau vēstīts, ka pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem, kā to paredz 12.februāra Minskas vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu, un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
Sestdien, 21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
