Domstarpības par bērnu pabalstu palielināšanu draud izraisīt Igaunijas valdības krišanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien ticies ar abu koalīcijas partiju līderiem - premjeri Kaju Kallasu, kas vada Reformu partiju, un Centra partijas priekšsēdētāju, Rīgikogu spīkeru Jiri Ratasu, lai lūgtu viņus novērtēt atklātībā nonākušās partiju domstarpības un palīdzēt saprast, vai šajā jau tā sarežģītajā laikā tās var novest līdz valdības krīzei un koalīcijas sabrukumam.

Spriedzi abu partiju attiecībās izraisījis Centra partijas lēmums iesniegt parlamentam likumprojektu par grozījumiem bērnu un ģimeņu pabalstos, ko ar saviem parakstiem atbalstījuši deputāti no trim opozīcijas partijām - Konservatīvās tautas partijas (EKRE), partijas "Tēvzeme" un sociāldemokrātiem, bet nav parakstījuši koalīcijas partneres - Reformu partijas - politiķi.

Priekšlikums paredz paaugstināt bērnu pabalstus līdz 100 eiro mēnesī par katru bērnu, kā arī ikmēneša piemaksu daudzbērnu ģimenēm: 700 eiro ģimenēm, kas audzina trīs līdz sešus bērnus, un 900 eiro ģimenēm, kurās ir septiņi vai vairāk bērni.

Inflācijas līmenis Igaunijā aprīlī sasniedza 19% gadā, kas ir augstākais rādītājs eirozonas valstīs. Igaunijas politiķi meklē risinājumus, kā iedzīvotājiem kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu.

Centra partijas pārstāvji vēsta, ka pabalstu paaugstināšanas likumprojektam savākti 54 deputātu paraksti (Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts). Likumprojekta ieviešana izmaksātu 300 miljonus eiro.

Reaģējot uz to, premjerministre Kallasa paziņojusi, ka Centra partija acīmredzot vēlas sagraut koalīciju un izveidot jaunu valdību kopā ar EKRE.

Pēc Kallasas teiktā, ja šis likums tiks pieņemts vēl līdz Jāņiem, kā iecerējuši Centra partijas deputāti, tad pašreizējā koalīcija beigs pastāvēt.

Kallasa aicinājusi Centra partiju rīkoties atklāti un ierosināt balsojumu par neuzticības izteikšanu viņas valdībai.

Tikmēr Ratass intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR skaidrojis, ka Centra partija nav plānojusi izteikt neuzticību premjerei, bet pati Kallasa ar saviem izteikumiem esot "pielikusi punktu koalīcijai".

Kallasa iepriekš izteicās, ka Reformu partija nav pret likuma grozījumiem, taču, ņemot vērā, ka tie izmaksātu vairāk nekā 300 miljonus eiro gadā, apspriešanai būtu jābūt ilgākai un jābalstās uz ekonomikas prognozēm.

Kā uzsvēris prezidents, abām partijām ir jāizlemj, vai koalīcija var turpināt darbu, vispirms atbildot uz šo jautājumu pašām sev un pēc tam noskaidrojot to arī savstarpēji.

"Abu koalīcijas partiju kopīgā loma un atbildība ir saglabāt sadarbības iespēju un savstarpēju uzticēšanos. Ja sadarbības vietā priekšplānā izvirzās ultimāti, ja kopīgu darbu nomaina savstarpēji apvainojumi un uzticēšanās sadeg zilās ugunīs, tad šādas koalīcijas valdības turpmākai pastāvēšanai nav jēgas," izteicies prezidents. "Vadīt valsti bez sadarbības un uzticēšanās nav iespējams."

"Mēs nedrīkstam būt vieglprātīgi un tuvredzīgi un pieļaut, ka šobrīd, kad mūs skārušas vairākas krīzes - no starptautiskās drošības problēmām līdz enerģētikai un pandēmijai - Igaunijā valdība pastāv tikai vārdos un to šķeļ iekšējas nesaskaņas. Valdībai jābūt rīcībspējīgai," norādījis Kariss.

Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā tika izveidota pagājušā gada janvārī.

Reformu partijai ir 34 deputāti parlamentā, Centra partijai - 26, EKRE - 19, "Isamaa" ("tēvzemiešiem") - 12, sociāldemokrātiem - 10 vietas. Vairākumam nepieciešama vismaz 51 deputāta balss.

Nākamās parlamenta vēlēšanas Igaunijā ir plānotas 2023. gada 5. martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti