ĪSUMĀ:
- “Freedom House”: Demokrātija pasaulē piedzīvo uzbrukumu.
- Pērn jau 14. gadu pēc kārtas pasaulē ir sarukusi brīvība un plurālisms.
- No tā visvairāk cieš etniskās, reliģiskās un citas minoritāšu grupas.
- No lielākajām demokrātijām situācija visvairāk ir pasliktinājusies Indijā.
- “Freedom House” kritizē arī ASV prezidentu Trampu.
- No nedemokrātiskajām valstīm vislielākā uzmanība - Ķīnai.
- Pēdējā gada laikā 64 valstīs pilsoņu politiskās tiesības un brīvības ir sašaurinājušās.
- Tikai 37 valstīs to stāvoklis ir uzlabojies.
- Ziņojumā ir izvērtēts brīvības un demokrātijas stāvoklis 195 valstīs.
- 83 no tām ir atzītas par “brīvām”, 63 – par “daļēji brīvām”, bet 49 – par “nebrīvām”.
- Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļautas “brīvo” valstu pulkā.
Demokrātija un viedokļu daudzvedība pasaulē piedzīvo uzbrukumu. Tā savā ikgadējā ziņojumā ''Brīvība pasaulē'' secina amerikāņu domnīca “Freedom House”. Nevalstiskā organizācija norāda, ka pērn jau 14. gadu pēc kārtas pasaulē ir sarukusi brīvība.
“Freedom House” ziņojumā īpaši uzsvērts, ka visā pasaulē ievērojami ir samazinājies plurālisms jeb iespēja dažādām sabiedrības grupām paust un īstenot savus uzskatus, kā arī aizstāvēt savas intereses.
No tā visvairāk ciešot etniskās, reliģiskās un citas minoritāšu grupas gan demokrātiskās, gan autoritārās valstīs.
Ja atsevišķi aplūko pasaules lielākās demokrātiskās valstis, tad situācija visvairāk ir pasliktinājusies Indijā. Tur kopš 2014. gada pie varas ir konservatīvais hinduistu premjerministrs Narendra Modi, kuru kritizē par vēršanos pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm.
“Freedom House” kā demokrātiju sašaurinošu ir izcēlusi Modi valdības pagājušā gada lēmumu atņemt īpašo statusu Džammu un Kašmīrai. Tas ir Indijas vienīgais štats, kurā vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi. Tāpat domnīca kritizē Indijā pērn izmainīto pilsonības likumu.
Tas paredz, ka Indijas pilsonību var saņemt nemusulmaņu nelegālie imigranti no blakus esošajām musulmaņu vairākuma valstīm Pakistānas, Afganistānas un Bangladešas. Valdība apgalvo, ka šādi sniegs palīdzību cilvēkiem, kuri cieš no reliģiskās vajāšanas.
Savukārt likuma kritiķi tajā saredz mēģinājumu vēl vairāk marginalizēt Indijas 180 miljonus musulmaņu.
No ASV valdības finansējumu saņemošā “Freedom House” nevairās kritizēt ASV prezidentu Donaldu Trampu. Domnīca norāda uz Trampa administrācijas lēmumu vājināt patvēruma meklētāju tiesības, mēģinājumus ietekmēt šogad gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un iesaistīšanos konfliktos ar Kongresu.
No nedemokrātiski pārvaldītajām valstīm “Freedom House” vislielāko uzmanību pievērš notiekošajam Ķīnā. 2019. gadā pasaules mediji plaši atspoguļoja Ķīnas valdības īstenoto masveidīgo uiguru un citu musulmaņu vajāšanu. Daudz uzmanības izpelnījās arī mēnešiem ilgušie protesti Ķīnas autonomajā teritorijā Honkongā, kur iedzīvotāji nevēlas pieļaut Pekinas centienus paplašināt ietekmi.
“Freedom House” vērtējumā pēdējā gada laikā 64 valstīs pilsoņu politiskās tiesības un brīvības ir sašaurinājušās, kamēr tikai 37 valstīs to stāvoklis ir uzlabojies. Ziņojumā ir izvērtēts brīvības un demokrātijas stāvoklis 195 valstīs.
83 no tām ir atzītas par “brīvām”, 63 – par “daļēji brīvām”, bet 49 – par “nebrīvām”. Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļautas “brīvo” valstu pulkā.
