LTV: Vai jūs atceraties 2022. gada 24. februāri, kad saņēmāt ziņas par Krievijas iebrukumu Ukrainā?
Jā, protams, es 24. februāri atceros. Pirmā lieta, kas mums 24. februārī bija, – ārkārtas Eiropas Komisijas sēdē, kur mēs lēmām par pirmajiem jautājumiem, kādā veidā Eiropas Savienībai ir uz šo karu, uz šo agresiju jāreaģē, kā mēs atbalstām Ukrainu, kā mēs vēršam spiedienu pret Krieviju. Pēcpusdienā man bija paredzēts braukt uz Parīzi. Es atceros, ka vilcienā mēs pārrakstījām manu runu, kas bija paredzēta "Eurofi" seminārā, jo, protams, ka šādā situācijā bija jāuzsver tie jautājumi, ko Eiropas Savienība darīs saistībā ar Krievijas agresiju.
Tad, kad Ukrainas prezidents bija šeit Briselē, viņš teica, ka gribētu, lai sarunas par iestāšanos ES sāktos šogad. Pārzinot aizkulises, procedūras, – vai tas ir reāli?
Procedurāli tas ir iespējams. Tad, kad Ukrainai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss, bija arī virkne nosacījumu, kas Ukrainai jāizpilda pirms tālākajiem soļiem. Ja visi šie nosacījumi ir izpildīti līdz oktobrim, tad teorētiski oktobrī var lemt par tālāko soli, kas būtu iestāšanās sarunu uzsākšana.
Teorētiski var lemt. Vai būtu politiskā griba par to lemt?
Es ļoti gribētu cerēt, ka politiskā griba arī būs.
Eiropas Komisijā par ES paplašināšanos atbild komisārs, kas ir no Ungārijas. Mēs zinām, ka Ungārija, kur vien iespējams, liek veto saistībā ar Ukrainu. Cik tas traucē?
Eiropas Komisija ir koleģiāla institūcija, un nav jau tā, ka par šiem jautājumiem vienpersoniski lemj viens vai otrs komisārs.
Mēs šobrīd runājam par to, ka Krievijai vajadzētu atsavināt gan finanses, gan aktīvus, lai tos pēc tam varētu ieguldīt Ukrainas atjaunošanā. Cik ātri mēs varam sagaidīt kādus rezultātus?
Krievijai kā agresorvalstij ir pienākums maksāt reparācijas Ukrainai par tiem postījumiem, ko Krievija ir nodarījusi. Vai Krievija būs gatava to darīt brīvprātīgi, tas ir atvērts jautājums.
Tāpēc tiešām tiek vērtētas iespējas šos Krievijas konfiscētos aktīvus, tai skaitā Centrālās bankas aktīvus, izmantot Ukrainas atjaunošanai.
Daudzi saka, ka tieši Centrālās bankas aktīvus nevajadzētu aiztikt, jo tas var sagraut uzticību visai finanšu sistēmai.
Pirmkārt, kopš Otrā pasaules kara laikiem mēs esam bezprecedenta situācijā. Un bezprecedenta situācija prasa bezprecedenta lēmumus. Kaut arī ir bijuši atsevišķi precedenti attiecībā uz, piemēram, centrālās bankas aktīvu konfiskāciju. Tas nav kaut kas pilnīgi neiedomājams.
Viena lieta, ko mēs tagad no Eiropas Komisijas puses piedāvājam 10. sankciju paketē –
mums ir labāk jāapzina tie Krievijas aktīvi, kas ir ES dalībvalstīs.
Tāpēc mēs paredzam arī uzdevumu dalībvalstīm iesniegt informāciju par tiem aktīviem, ieskaitot Centrālās bankas aktīvus, kas ir dalībvalstu teritorijā.
Ukrainas rekonstrukcija prasīs ļoti nopietnu visas Rietumu demokrātiskās pasaules arī finansiālu mobilizāciju, lai šo rekonstrukciju varētu īstenot. Un arī no šī viedokļa ir svarīgi izmantot šos Krievijas aktīvus Ukrainas rekonstrukcijai, faktiski mazinot slogu uz pārējām valstīm.
Paldies par sarunu!
