Kopumā Rietumu sankcijas ir devušas efektu, uzskata Dombrovskis, norādot uz prognozēm par recesiju Krievijas ekonomikā pērn un arī šogad. Viņš gan atzina, ka sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas piegādēm tika noteiktas samērā vēlu.
"Primārais mērķi ir samazināt Krievijas iespējas finansēt karu, un no šī viedokļa sankcijas pret Krievijas enerģijas sektoru, pret finanšu sektoru, dažāda veida tirdzniecības ierobežojumi savus rezultātus dod," sacīja politiķis.
Vienlaikus viņš pauda, ka Krievija ir liela valsts un tās ekonomikai ir bijusi zināma inerce, tāpēc esot vajadzīgs laiks sankciju efektam.
"Te ir svarīgi neizdarīt pāragrus secinājumus un nesākt sankcijas mīkstināt. Tieši otrādi – jāvirzās uz tālākām sankcijām," sacīja Dombrovskis.
Viņš pauda pārliecību, ka šāds solis "tuvākajā laikā" būs desmitā sankciju pakete. Pašlaik Eiropas Komisija izvērtēs, par ko dalībvalstis būtu gatavas vienoties, un nāks klajā ar priekšlikumiem.
Vienlaikus tiekot strādāts ar trešajām valstīm, caur kurām varētu būt centieni apiet Rietumu noteiktās sankcijas Krievijai.
Turklāt izvairīšanās no sankcijām ir uzskatāma par Eiropas līmeņa kriminālpārkāpumu un var novest pie aktīvu konfiskācijas, norādīja Dombrovskis.
Un pašlaik tiek domāts par starptautiskā tribunāla veidošanu, kas tostarp lemtu par Krievijas aktīvu konfiskāciju.
Savukārt attiecībā uz atteikšanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm Dombrovskis atzina, ka arī nākamajā ziemā varētu būt problēmas ar kurināmā piegādēm, tāpēc tam ir jāgatavojas. Piemēram, pašlaik arī ziemas sezonas laikā dabasgāzes krātuves tiek piepildītas un notiek sarunas starp valstīm par gāze piegādēm.
Viņš prognozēja, ka nākamajā ziemā nebūs tāda gāzes cenu pīķa, kā tas bija šoziem.
Tomēr pastāv arī faktori, kas varētu veicināt samērā augstas gāzes cenas, piemēram, Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc striktāko Covid-19 ierobežojumu atcelšanas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
