Dienas notikumu apskats

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā spriež par veselības aprūpes darbinieku atalgojumu

Dienas notikumu apskats

ASV, Kanādas un Mesikas līderi parakstījuši jāunu brīvās tirdzniecības līgumu

Porošenko aicina NATO nosūtīt kuģus uz Azovas jūru

Dombrovskis: Krievijas eskalācija parāda, cik nepieciešama Ukrainai ir ES palīdzība

"Krievijas eskalācija atkal apliecina, cik nepieciešama Ukrainai ir Eiropas Savienības palīdzība," sarunā ar Latvijas Radio teica Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš apliecināja, ka Eiropas Komisija turpinās finansiālo atbalstu Ukrainai, un norādīja, ka Brisele ņem vērā ārkārtējos apstākļus, kuros Ukrainai jāspēj arī izpildīt prasības palīdzības saņemšanai.

„Eiropas Komisija nosoda šo Krievijas agresīvo rīcību un uzbrukumu Ukrainas kuģiem un Kerčas šauruma bloķēšanu. Atbilstoši starptautiskajiem likumiem Krievijai ir jānodrošina brīva visu kuģu kustība cauri Kerčas šaurumam. Līdz ar to mēs pieprasām, lai Krievija šo blokādi noņem un lai nekavējoties atbrīvo aizturētos kuģus un to apkalpes. No Eiropas Savienības viedokļa pozīcija ir ļoti skaidra - mēs neatzīstam un neatzīsim nelegālo Krimas aneksiju. Šajā brīdī no ES puses notiek konsultācijas par to, kāda starptautiska reakcija no ES puses būtu nepieciešama.

Ja runājam par starptautisko palīdzību, tad patlaban ir spēkā makrofinansiālās palīdzības programma viena miljarda eiro apmērā. Eskalācija no Krievijas puses tikai vēlreiz pārada, ka šī palīdzība [Ukrainai] ir nepieciešama.

Ir nosacījumi, kas Ukrainai ir jāizpilda, lai tā varētu saņemt šos maksājumus, un ceru, ka tuvākajā laikā varēsim virzīties uz priekšu ar pirmo maksājumu 500 miljonu apmērā,” stāstīja Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka Brisele ņem vērā ārkārtējos apstākļus, kuros Ukrainai jāspēj arī izpildīt prasības palīdzības saņemšanai.

KONTEKSTS:

Ukrainas prezidents Petro Porošenko intervijā Vācijas laikrakstam „Bild”  lūdzis Vācijai un NATO nosūtīt savus kuģus uz krīzes punktu, bet alianse pagaidām nesteidzas, norādot, ka jau ir būtiski palielinājusi savu spēku klātbūtni Melnajā jūrā, jo par Krievijas agresīvajām darbībām bažās ir izteikušas NATO dalībvalstis Rumānija, Bulgārija un Turcija. Arī Vācijas kanclere Anegla Merkele mudina visu risināt miera un dialoga ceļā un ir apsolījusi personiski runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu G20 samita laikā, kas sakās jau piektdien Buenosairesā, Argentīnā.

Nākamnedēļ Briselē notiks NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, un sagaidāms, ka Ukraina būs dienas kārtības pirmais jautājums. NATO ģenerālsekretārs ir pastāvīgā kontaktā ar Ukrainas varas iestādēm. Ukraina nav NATO dalībvalsts, taču ir cieša partnere, un tieši Krievijas agresijas dēļ, kas Ukrainā sākās 2014. gadā, NATO pārtrauca visu praktisko sadarbību ar Krieviju, un šis attiecību atsalums turpinās joprojām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti