Dombrovskis atzina, ka kandidātvalsts statusa piešķiršana ceļā uz iestāšanos ES būs saistīta ar politisku solidaritāti pēc Krievijas agresijas.
“Tā zināmā mērā ir arī ģeopolitiska atbilde, ka tādām valstīm kā Ukraina, Moldova vai Gruzija ir tiesības pašām lemt savu likteni, pašām izvēlēties savu ģeopolitisko virzību un ka šīs valstis netiek atstātas Krievijas ietekmes zonā,” sacīja Dombrovskis.
EK pārstāvis arī norādīja uz finansiālu atbalstu, kas tiek sniegts Ukrainai: nesen pabeigta 1,2 miljardu eiro makrofinansiālās palīdzības programma un
tiek gatavota jauna makrofinansiālās palīdzības programmu 9 miljardu eiro apmērā.
Tā kā būs jādomā arī par Ukrainas rekonstrukciju, EK sagatavoja priekšlikumu, kā varētu Ukrainas rekonstrukcijas plāns notikt. Tam varētu paredzēt daudz apjomīgākus finansiālos līdzekļus, norādīja Dombrovskis. Attiecībā uz šo finansējumu tiekot domāts arī par kontroli, lai līdzekļi tiktu sekmīgi izmantoti, tostarp reformām un ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šī valstij būs vēsturiska nedēļa, jo ES dalībvalstu līderi lems par bloka kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ko pagājušajā nedēļā rekomendēja Eiropas Komisija. Zelenskis arī prognozē, ka Krievija šonedēļ pastiprinās karadarbību Ukrainā.
Luksemburgā pirmdien, 20. jūnijā, notiks Eiropas Savienības Ārlietu un Vispārējo lietu padomes sēde, kurā piedalīsies visu 27 bloka dalībvalstu ārlietu ministri. Sanāksmes centrālais jautājums būs Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai un arī Moldovai.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) iepriekš paziņojis, ka viņš Latvijas vārdā paudīs pilnu atbalstu abām valstīm.
Ārlietu un Vispārējo lietu padomes sēde notiks pirms ceturtdien un piektdien, 23. un 24. jūnijā, paredzētā bloka dalībvalstu vadītāju samita Briselē. Tajā izšķirsies tas, vai Ukraina un Moldova saņems kandidātvalstu statusu.
Ārlietu ministri pirmdien apspriedīs arī citus jautājumus, kas ir saistīti ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā. Dienaskārtībā būs gan Eiropas Savienības sankciju pastiprināšana pret Krieviju, gan papildu militārās palīdzības sniegšana Ukrainai.
Ministri apspriedīs arī bloka attiecības ar Ēģipti, kas ir viena no lielākajām Ukrainas labības importētājām. Kā zināms, pašlaik Ukraina nevar eksportēt graudus caur savām ostām Melnajā un Azovas jūrā, jo Krievija tās ir bloķējusi.
KONTEKSTS:
Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24. februāri atkārtoti iebruka Ukrainā. Jūnija vidū Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt ES kandidātvalsts statusu abām minētajām valstīm.