Situācija, kad uzreiz divas Dienvidamerikas valstis vienlaicīgi nonāk starptautisko mediju uzmanības centrā ir visai neierasta. Turklāt šoreiz visai līdzīgu iemeslu dēļ būtu jārunā par situāciju Paragvajā un Venecuēlā.
Paragvajas galvaspilsētā Asunsjonā vakar izcēlušās vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un policiju pēc tam, kad demonstranti aizdedzinājuši parlamenta ēku. Demonstrantu savaldīšanai policija izmantojusi gumijas lodes un ūdens lielgabalus. Protestus aizsācis valsts prezidenta Horasio Kartesa lēmums panākt izmaiņas valsts konstitūcijā, kas ļautu viņam atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu. 1992. gadā pieņemtā konstitūcija, kas nodibināja valstī demokrātiju un izbeidza vairāk nekā 30 gadus ilgušo diktatūru, stingri ierobežo iespējas prezidentam ieņemt šo amatu vairāk nekā piecus gadus. Ierosinātās izmaiņas konstitūcijā jau atbalstījis Kongresa senāta vairākums un tiek gaidīts, ka līdzīgu soli spers arī parlamenta deputāti, jo arī šajā parlamenta palātā prezidenta Kartesa partijai ir vairākums.
Opozīcijas partiju pārstāvji paziņojuši, ka izmaiņas konstitūcijā vājinās valsts demokrātiskās institūcijas, valstī notiekošo nosaucot par apvērsumu. Opozīcija solījusi šādiem lēmumiem pretoties, aicinot to darīt arī vienkāršajiem iedzīvotājiem. Taču bez paša prezidenta Kartesa ir vēl kāds, kuram izmaiņas konstitūcijā varētu būt izdevīgas – 2012. gadā no amata atceltais bijušais valsts prezidents Fernando Lugo, kuram izmaiņas konstitūcijā arī ļautu atkārtoti startēt prezidenta vēlēšanās 2018. gadā.
Reaģējot uz vardarbību galvaspilsētā, prezidents Horasio Kartess tviterī paziņojis, ka demokrātiju neiekaro vai neaizstāv ar vardarbību, solot, ka valdība darīs visu nepieciešamo, lai saglabātu kārtību valstī.
Tikmēr arī Venecuēla šodien gatavojas jauniem ielu protestiem, arī šīs valsts prezidenta Nikolasa Maduro pretiniekiem apsūdzot viņu valsts apvērsuma īstenošanā. Šādi aicinājumi izskanējuši pēc šonedēļ pieņemtiem diviem Augstākās tiesas rīkojumiem, ar kuriem tika atlaists opozīcijas vadītais parlamenta vairākums, kā arī atcelta deputātu imunitāte, paverot iespējas pret tiem uzsākt kriminālvajāšanu. Šādu rīcību kritizējusi arī par prezidenta atbalstītāju uzskatītā valsts ģenerālprokurore Luisa Ortega, nosaucot to par konstitucionālās kārtības sagrābšanu. Rietumu mediji šādu ģenerālprokurores rīcību jau nosaukuši par ļoti nopietnu šķelšanos Maduro atbalstītāju nometnē.
Kopš opozīcijas Demokrātiskās vienotības apaļā galda uzvaras 2015. gada vēlēšanās tiesa ir noraidījusi jebkuru likumdevēju pieņemto likumu. Naftas cenu krituma dēļ ir strauji samazinājušies Venecuēlas ienākumi, izraisot akūtu pārtikas, medikamentu un pirmās nepieciešamības preču trūkumu. Lai arī nākamās prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamgad, opozīcija joprojām neatlaidīgi cenšas panākt Nikolasa Maduro atcelšanu no varas vēl pirms 2018. gada balsojuma.
Taču tā vien liekas, ka ar jaunajiem tiesas spriedumiem Maduro cenšas vēl vairāk nostiprināt varu tikai savās rokās. Maduro pretinieki un ārvalstu pārstāvji Venecuēlā notiekošo nosaukuši par valsts apvērsumu, aicinot armiju un citas varas institūcijas atbalstīt prezidenta pretiniekus. Bet tikmēr pats valsts vadītājs šādas apsūdzības noraidījis. Pēc viņa vārdiem, konstitūcija, pilsoniskās, politiskās, cilvēktiesības un tautas vara joprojām ir spēkā. Nikolass Maduro ir solījis ar dialoga un konstitūcijas palīdzību atrisināt domstarpības Augstākās tiesas un ģenerālprokurores starpā.
