Vien pirms dažiem mēnešiem Eiropas Savienība augstais pārstāvis ārlietās Borels viesojās Krievijā un gandrīz zaudēja savu amatu. Šo vizīti daudzi komentētāji nosauca par paraugstundu, kā Krievijas diplomāti ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu priekšgalā spēj pazemot Eiropas Savienības augstāko ārlietu amatpersonu, vienlaicīgi paziņojot par diplomātu izraidīšanu. Lai arī vēlāk Borels atzina, ka vizīte nav bijusi veiksmīga, aicinājumam doties demisijā viņš nepakļāvās. Tā vietā Eiropas ārējo sakaru dienestam tika uzdots izstrādāt jaunu Eiropas Savienības stratēģiju attiecībām ar Krieviju.
Visticamāk, ka iepazīstināšana ar šo stratēģiju izpelnītos daudz lielāku uzmanību, ja vien šim mērķim netiktu izvēlēts, iespējams, pats nepiemērotākais laiks – diena, kad Ženēvā tiekas ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Taču, kā uzsvēris Borels, patiesībā ASV un Krievijas attiecības pašlaik ir ļoti līdzīgas Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām.
"Pašreizējos apstākļos mēs uzskatām, ka jauna partnerība ar Krieviju, kas ļautu izmantot visu sadarbības potenciālu, ir ļoti attāls mērķis. Tieši tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt reālistiskai un jāgatavojas vēl tālākai attiecību lejupslīdei, lai arī šīs attiecības jau ir zemākajā punktā. Un šāda pasliktināšanās, visticamāk, kādu laiku saglabāsies," izteicās Borels.
Kā norādījis Borels, jaunā Eiropas Savienība stratēģija balstīsies uz trim pamatprincipiem – distancēšanos, spiediena izdarīšanu un sadarbību ar Krieviju, balstoties uz vienotu izpratni par Krievijas mērķiem un pragmatisku pieeju.
Distancēšanās nozīmētu cilvēktiesību un vispārpieņemto starptautisko normu pārkāpumu nosodīšanu.
Borels norādījis, ka Eiropas Savienība arī turpmāk atbalstīs Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Lai novērstu iespējamos Krievijas agresīvos nodomus, Eiropai ir jāstiprina sava noturība un kiberdrošības spējas. Tāpat augstais pārstāvis aicinājis arvien aktīvāk domāt par enerģētikas tirgus diversifikāciju.
Taču vienlaicīgi Borels uzsvēris, ka vienmēr ir jāpatur prātā, ka Krievija tomēr ir Eiropas lielākais kaimiņš un ar to ir jāmeklē arī sadarbības iespējas.
"Ir svarīgi sadarboties ar Krieviju vairākos nozīmīgos jautājumos, lai aizsargātu mūsu intereses. Pirmkārt, Covid-19 pandēmija ir pierādījusi nepieciešamību pēc globālas iesaistes veselības aprūpes jautājumos.
Vīruss nepazīst robežas, taču starp Krieviju un Eiropu ir vairāk nekā divi tūkstoši kilometru gara robeža.
Tāpat mums ir jāiesaistās ciešā dialogā ar Krieviju, lai kopīgi cīnītos pret klimata pārmaiņām. Treškārt, mums kopīgi ar Krievijas valdību ir jārisina vairāki ekonomiskās sadarbības izaicinājumi. Ceturtkārt, mums ir jāpastiprina cilvēku savstarpējie kontakti, iekļaujot vīzu atvieglojumus jauniem cilvēkiem, akadēmiķiem un arī stiprinot darba apmaiņas programmas. Un visbeidzot, ārpolitikas frontē mums ir jāturpina sadarboties reģionālos jautājumos – Tuvajos Austrumos, Afganistānā, Irānas kodoljautājumā, Lībijā – kā arī tādos globālos jautājumos, kā terorisma apkarošana un ieroču neizplatīšana," stāstīja Borels.
Sagaidāms, ka ar šo ārpolitikas ziņojumu plašāk tiks iepazīstināti Eiropas Savienības līderi, kuri 24. un 25. jūnijā piedalīsies Eiropas Savienības samitā. Ziņojums var kalpot par pamatu daudz plašākai stratēģijai Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju.
