Labrīt

Viedokļi dalās par abu Koreju atkalapvienošanos

Labrīt

Abas Korejas lūko stiprināt ekonomiskās saites; no šīs sadarbības cer iegūt arī Latvija

Eiropas Savienības vēstnieks Dienvidkorejā Mihaels Reiterers par Ziemeļkorejas nākotni

Diplomāts: Tramps Korejas pussalā ir iekustinājis lielus procesus; jautājumi gan paliek

Diplomātijas apgriešana kājām gaisā – šāda ASV prezidenta Donalda Trampa pieeja Ziemeļkorejas režīmam palīdzējusi iekustināt izlīgšanas procesus Korejas pussalā. Šāds ir Eiropas Savienības (ES) vēstnieka Dienvidkorejā Mihaela Reiterera vērtējums. Tiesa, kā norāda austriešu diplomāts, vēl ir daudz jautājuma zīmju.

Ar Eiropas Savienības vēstnieku tikās Latvijas Radio korespondents Gints Amoliņš Dienvidkorejā starptautiskajā Džedžu forumā (Jeju Peace Forum), lai apspriestu, vai Ziemeļkoreja tiešām atteiksies no kodolieročiem un vai Eiropas uzņēmējiem jau būtu jāgatavojas ielekt Ziemeļkorejas tirgū, ja sankcijas atcels un tas atvērsies investīcijām.

Vai Ziemeļkorejā būs "McDonald's"?

Gints Amoliņš: Pēdējā gada laikā situācija šeit, Korejas pussalā, bijusi strauji mainīga. Izskatās, ka ir noticis izrāviens miera panākšanai starp abām Korejām un arī starp Ziemeļkoreju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tomēr līdzīgi izrāvieni bijuši arī iepriekš, bet izgāzušies. Ar ko šī reize ir citāda nekā iepriekš?

Mihaels Reiterers: Ir pazīmes, ka šī reize ir citāda, nekā iepriekš. Manuprāt, tā bija laba pieeja, ka amatā esošs ASV prezidents pirmo reizi vēsturē tikās ar Ziemeļkorejas līderi. Tas apgriež diplomātiju kājām gaisā. Parasti procesu noslēdz ar samitu, bet šoreiz viņi ar samitu to sāk.

Ir jāzina, kā darbojas Ziemeļkoreja - vispirms jārunā ar bosu, jāiegūst bosa piekrišana, un tad zemākajiem līmeņiem ir vairāk manevra brīvības. Domāju, ka ar tradicionālo diplomātisko pieeju te bija grūti.

Otrkārt, sankcijas ir nostrādājušas, un šeit būtiska nozīme bija Ķīnas rīcībai. Es teiktu, ka tas ir arī paaudžu jautājums. Aptuveni 34 gadus vecajam Ziemeļkorejas jaunajam līderim ir perspektīvas un griba palikt pie varas droši vien nākamos 30 vai 40 gadus. Domāju, viņš saprata, ka vajadzīgas izmaiņas. No otras puses, tas viņam dod arī priekšrocības, jo viņam ir ilgtermiņa skatījums. Visiem prezidentiem, kas ir vēlēti, ir īstermiņa skatījums. Būs interesanti vērot, kā tas izvērtīsies.

Trešā izmaiņa ir apzināšanās, ka Ziemeļkoreja ir izstrādājusi kodolieročus un raķetes. Līdz ar to viņi sarunas tagad ved no citādām pozīcijām.

Cerams, ka visi šie elementi, kopā salikti, radīs augļus nesošu, nevis indīgu kokteili.

Noskaņojums šeit, Dienvidkorejā, ir pozitīvs, tomēr sākotnējo entuziasmu nomainījusi reālistiskāka pieeja. Ir lieli šķēršļi. Kas tieši ir denuklearizācija? Kā visu pārbaudīt? Kādā veidā paralēli tiks mīkstinātas sankcijas? Joprojām ir daudz jautājuma zīmju.

Runājot par Ziemeļkoreju un tās atvēršanos ekonomiski, vienā no foruma diskusiju paneļiem tika uzstādīts jautājums - vai pēc pieciem gadiem Pjenjanā būs ''McDonalds''?

Jau kādu laiku Ziemeļkorejā redzam parādību, ko saucam „marketizācija”. Tas nenotiek ideoloģiskas pārliecības, bet nepieciešamības dēļ. Valsts vadīta apgādes sistēma nevar pildīt tirgus ekonomikas funkciju. Tādēļ cilvēkiem ir jāņem lietas savās rokās, un režīms ir sapratis, ka ir jāļauj darboties tirgum un jāļauj lielāka brīvība. No kolēģiem, kas uz turieni brauc, esmu dzirdējis par taksometriem. Ne tikai takšiem kā mašīnām, bet par mazajiem uzņēmējiem, kas ar saviem velosipēdiem transportē preces cilvēkiem, kas tās nopirkuši tirgū.

Sāk iesakņoties uzvedība, kas raksturīga tirgus spēlētājiem. Izskatās, ka režīms sapratis, ka ar to būs jāsadzīvo. Un lai nekļūtu par šo procesu upuri, režīms labāk grib vadīt šos procesus.

Ekonomika var attīstīties tikai tad, ja Ziemeļkoreja atsakās no kodolieročiem

Vai Kims atteiksies no kodolieročiem?

Es nevēlos par to spekulēt. Bet

starptautiskās sabiedrības izvirzītais mērķis ir pilnīga un pārbaudāma Ziemeļkorejas attiekšanās no kodolieročiem. Tas ir tas, uz ko mēs strādājam.

Par Eiropas Savienības lomu šeit Korejas pussalā. Pērn, kad šeit bija liela spriedze, bija idejas, ka varbūt Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties lielāku lomu, līdzīgi kā Irānas kodolsarunās. Kāda ir Eiropas Savienība loma, mēs par to daudz nedzirdam?

Visu šo laiku, kopš vairāk nekā gadu esmu šeit, mēs šim procesam esam ļoti pietuvināti. Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās Federikai Mogerīni ir ļoti tuvas attiecības ar Dienvidkorejas ārlietu ministri Kanu. Eiropas Savienības globālajā stratēģijā skaidri uzrakstīts, ka drošība Eiropā un Āzijā ir cieši saistīta. Ja ir drošības problēma Āzijā, tad mums tāda ir arī Eiropā, un otrādi.

Arī ekonomiski.

Protams. Mēs patlaban esam Dienvidkorejā, kas ir vienpadsmitā lielākā ekonomika pasaulē un ceturtā lielākā Āzijā. Ziemeļos ir Ķīna, austrumos ir Japāna. Ziemaļaustrumāzija ir ekonomikas dzinējspēks. Ja te viss ir kārtībā, tad labi klājas arī Eiropā.

Abu Koreju dialogā, arī ar Savienotajām Valstīm, ir vērā ņemams progress. Jau tagad redzam, ka abas Korejas runā par dzelzceļa savienojumu atkalatvēršanu un citiem jautājumiem, kas var audzēt tirdzniecības apjomus. Vai Eiropas Savienība domā par iespējām, kas var pavērties Eiropas uzņēmējiem iekļūt Ziemeļkorejas tirgū?

Patlaban par to vēl nebūtu pamata pārlieku aizsapņoties. Kā jau teicu -

joprojām spēkā ir sankcijas, un vispirms ir jāatceļ sankcijas. Un sankcijas mēs var atcelt tikai tad, ja ir progress jautājumā par atbrīvošanos no kodolieročiem.

Tomēr mūsu Āzijas draugi, kā Ķīna un Japāna – protams, ka viņi domā par to, kas notiks, ja... Un rīcības plānošana ir daļa no politikas veidošanas. Tādēļ mums ir jādomā un jāgatavojas, jo tad būs sacensība arī par to, kurš būs varbūt ne pirmais, bet kuram būs ietekme uz noteikumiem un standartiem. Mums šajā jautājumā ir stratēģiska interese, un mēs to apzināmies. Protams, par to ir jādomā, tomēr mēs dzīvojam tagadnē, un mums ir jāsagatavo apstākļi, lai varam palielināt tirdzniecību un investīcijas. Ir idejas, taču to īstenošanai laiks vēl nav pienācis.

Bet, ja sankcijas atceļ, Ziemeļkorejas tirgum ir potenciāls?

Valstij, kas ir trūcīgi attīstīta, protams, ir potenciāls. Tas noteikti ir potenciāls kaimiņvalstij - kā Dienvidkorejai. Tas ir potenciāls Ķīnai. Sankciju dēļ 90 procenti Ziemeļkorejas tirdzniecības notiek ar Ķīnu, kas automātiski dod priekšrocības. Ir vēl viena kaimiņvalsts – Krievija. Tā ir neliela robeža, bet tomēr. Ja gribiet savienojumu par Transsibīrijas dzelzceļu, tad to var izdarīt caur Vladivostoku. Ir idejas par enerģētikas infrastruktūras savienojumiem, sākot no cauruļvadiem līdz elektrībai.

Potenciālo projektu netrūkst. Tomēr galu galā jājautā – kurš par to maksās, kurš to finansēs, kādas shēmas var attīstīt?

Jo tas nebūs zelta drudzis. Naudas lādes Ziemeļkorejā, liekas, ir diezgan tukšas.

Iepriekšējie raksti sērijā par Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju:

Dienvidkorejas seniori grib apvienoties ar Ziemeļkoreju, jaunie saka - «nē»

REPORTĀŽA: Pēc 65 gadu trausla pamiera Koreju starpā klāt cerību laiks

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti