Putins Ungārijā ieradās otro reizi pēdējo divu gadu laikā. Viņa vizīte Budapeštā notikusi brīdī, kad Ukrainā atkal uzliesmojušas kaujas starp prokrieviskajiem seperātistiem un Ukrainas armiju. Eiropas Savienība arvien patur spēkā sankcijas pret konfliktā iesaistītajiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem. Ungārija ir viena no tām bloka valstīm, kas aicina tās atcelt, jo Krievija par atbildi ir noteikusi liegumu Eiropas produktu importam, kas, kā norāda Ungārijas vara, nes valstij lielus zaudējumus.
"Ungārija pieturas pie uzskata, ka neekonomiskas problēmas nevar tikt risinātas ar ekonomiskiem līdzekļiem. Mēs ļoti ceram, ka drīz pieredzēsim labu Krievijas-Eiropas sadarbību," tā sacījis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Viesojoties Budapeštā, Putins ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu ir pārrunājis tirdzniecības un enerģētikas jautājumus, kā arī jau minētās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Maskavu.
Orbāns nosodīja Rietumos valdošo "pretkrievisko gaisotni", bet Putins nodēvēja Ungāriju par "nozīmīgu un uzticamu Eiropas partneri Krievijai".
Ungārijai ir vairāki enerģijas kopprojekti ar Krieviju. Maskava ir iesaistījusies Pakšas atomelektrostacijas paplašināšanas projektā, un rit sarunas par vairākiem gāzes iepirkumiem.
Preses konferencē Budapeštā Putins pievērsies pēdējo dienu konflikta uzliesmojumam Austrumukrainā, vainojot Ukrainas valdību tā saasināšanā.
ES uz šo notikumu raugās ar bažām. „Radio Brīvā Eiropa” savā interneta mājaslapā citē kādu anonīmu diplomātu Briselē, kurš norāda, ka šis būs Putina gads, kad viņš aizvien ciešāk raudzīsies uz iespēju sadalīt Eiropu. Turklāt dalībvalstis pašas tam palīdz, kā, piemēram, Ungārija, aicinot viņu viesoties Budapeštā.
Bet gluži pretējās domās ir Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, kurš medijiem sacījis, ka
vizītes laiks ir perfekts, īpaši tādēļ, ka šobrīd visā pasaulē ir lielas cerības uz to, ka uzlabosies attiecības arī starp ASV un Krieviju.
Taču to, ka šim apgalvojumam pievērsties ir pāragri, apliecina arī jaunākā ASV reakcija uz notikumiem Ukrainā. ASV prezidenta Donalda Trampa jaunieceltā vēstniece ANO Nikija Heilija nosodīja Krievijas "agresīvās darbības" Ukrainā un solīja stingru ASV atbalstu Kijevai.
"Mēs tiešām gribam uzlabot mūsu attiecības ar Krieviju. Tomēr drausmīgā situācija Ukrainas austrumos ir tāda, kas prasa skaidru un stingru Krievijas darbību nosodījumu," tā sacīja Heilija savos pirmajos publiskajos izteikumos ANO Drošības padomē.
Šogad, kā norāda eksperti, ES būs ļoti daudz iespēju pārbaudīt savu vienotību un pārliecināties par Kremļa vēlmi to ietekmēt - gan brīdī, kad būs atkal jāpārskata sankcijas pret Krieviju, jo tās ir paredzētas uz noteiktu laiku, gan tad, kad Francijā un Vācijā būs vēlēšanas un Lielbritānija iesniegs oficiālu pieteikumu aiziešanai no ES. Brīžu ar ES vājumu būs daudz, pret ko eksperti aicina nodrošināties jau tagad.
