Panorāma

Ziedi pie Brīvības pieminekļa

Panorāma

Situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežas

Diplomātiskajā frontē centieni risināt migrācijas krīzi

Diplomātiskajā frontē turpinās centieni risināt migrācijas krīzi uz Baltkrievijas-Polijas robežas

Diplomātiskajā frontē turpinās sarunas par to, kā risināt migrācijas krīzi uz Baltkrievijas-Polijas robežas. Pretrunīgi tiek vērtētas Vācijas kancleres telefonsarunas ar Baltkrievijas autoritāro līderi. Tomēr Lietuvas prezidents atzīst, ka jārunā ir un salīdzina Aleksandru Lukašenko ar lidmašīnas nolaupītāju, ar kuru jāved sarunas, lai tas nenogalina pasažierus.

Ceturtdien no Minskas dzimtenē Irākā ar repatriācijas reisu atgriezās aptuveni 400 migrantu. Tomēr Baltkrievijā un pie Polijas robežām joprojām tūkstoši, kas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā (ES). Tādēļ diplomātiskajā frontē turpinās centieni risināt migrācijas krīzi, par kuras izraisīšanu rietumvalstis apsūdz Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīmu.

Berlīnē piektdien, 19. novembrī, ieradās NATO ģenerālsekretārs uz sarunām ar Vācijas kancleri, paužot gatavību palīdzēt Polijai un Baltijas valstīm.

"Situācija uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, arī Lietuvu un Latviju, ir ļoti satraucoša. Lukašenko režīma īstenotā neaizsargāto cilvēku izmantošana spiediena izdarīšanai uz citām valstīm ir ciniska un necilvēcīga.

NATO ir pilnībā solidāra ar visiem skartajiem sabiedrotajiem. Mēs esam modri un esam gatavi viņiem palīdzēt.

Mēs arī redzam lielu un neparastu Krievijas spēku koncentrāciju tuvu Ukrainas robežām," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

"Mēs esam valdība pārejas posmā, tomēr vēlamies atrisināt esošās problēmas. Un notikumu attīstība ir satraucoša attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, tāpat arī incidenti uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Ir vajadzīgas diskusijas," norādīja Vācijas kanclere Angela Merkela.

Ceturtdien Varšavā tikās Vācijas un Polijas iekšlietu ministri. Merkelei šonedēļ bija divas telefonsarunas ar Lukašenko, pie sabiedrotajiem pretrunīgi vērtētas, tā kā rietumos neatzīst viņa leģitimitāti.

Vācijas nostāja gan, ka bez sarunām te neiztikt. Vienlaikus Berlīne kā nepatiesu noraidīja informāciju, ka Vācija būtu gatava uzņemt daļu migrantu.

"Tuvākajā nākotnē mēs to redzēsim biežāk. Ar nepatiesām ziņām tiek izdarīts spiediens, uzjundītas emocijas," sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.

Polija pārliecināta, ka krīzi izdosies deeskalēt. Bet Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tikmēr kontaktus ar Baltkrieviju salīdzināja ar sarunām ar lidmašīnas nolaupītājiem.

"Par humānās problēmas risināšanu kopā ar Lukašenko kungu – es atļaušos viņu salīdzināt ar lidmašīnas nolaupītāju. Ar nolaupītājiem tiek runāts – vai ne? Nevis vienkārši atļauts nogalināt pasažierus. Tāpēc ir jārunā, jo problēma pastāv, un to ir radījis pats Lukašenko. Ja Lukašenko netiek iesaistīts, to ir gandrīz neiespējami vai ārkārtīgi grūti atrisināt," norādīja Lietuvas prezidents.

Lukašenko notiekošo uz robežām piektdien savukārt apspriedis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Bet intervijā raidsabiedrībai BBC Lukašenko atzina, ka "pilnīgi iespējams", ka baltkrievu drošībnieki palīdzēja migrantiem šķērsot Polijas robežu – jo viņiem ir "sirds" un viņi zina, ka migranti grib nokļūt Vācijā. Vienlaikus Lukašenko noliedza, ka tūkstošiem migrantu Baltkrievijā ieradušies pēc Minskas aicinājuma.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt