Par to brīdina ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Paijets. Viņš un Eiropas Savienības (ES) vēstnieks Ukrainā Jans Tombinskis telefonintervijā Latvijas Radio klāstīja savu vērtējumu par progresu Minskas vienošanās izpildē.
Tombinksis atzīmē, ka pēdējo 10 mēnešu laikā, kopš tika nosprausta kontaktlīnija, prokremliskie kaujinieki savā kontrolē pārņēmuši vēl vairākus simtus kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas.
Kopš februārī parakstītās Minskas vienošanās par ugunspārtraukšanu pagājuši pieci ar pusi mēneši. Par apšaudēm ap kontaktlīniju joprojām tiek ziņots ik dienu. Bieži arī par bojāgājušajiem, kuru skaits kopš bruņotā konflikta sākuma Ukrainas austrumos pērnajā pavasarī mērāms tūkstošos.
Tostarp Kijeva otrdien paziņoja, ka kopš tā dēvētās pretterorisma operācijas sākuma Donbasā dzīvību zaudējuši aptuveni 2300 Ukrainas karavīru.
Satraukumu par to, ka Minskas vienošanās izpilde nenorit tik raiti, kā vajadzētu, pauž arī ES delegācijas Ukrainā vadītājs Jans Tombinskis un ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Paijets.
Apsūdzot Krieviju un separātistu kaujiniekus par soļu nesperšanu vienošanās izpildīšanai, abi uzsver, ka pirmām kārtām ir jāpārtrauc apšaudes. Savienoto Valstu vēstnieks Paijets arī norādīja, ka, konfliktam ieilgstot, ir svarīgi, lai rietumvalstis saglabā vienotību nostājā pret tādiem pamatprincipiem kā Ukrainas teritoriālā integritāte.
„Mēs visi vēlamies, lai Minkas vienošanās tiek īstenota dzīvē. Tostarp tam nepieciešama Krievijas karavīru un bruņojuma izvešana, visu gūstekņu atbrīvošana, ieskaitot Nadju Savčenko, Ukrainas kontroles atjaunošana par tās starptautisko robežu,” saka Paijets. „Šie visi soļi detalizēti izklāstīti Minskas vienošanās tekstā, bet vēl nav izpildīti. [Runājot par rietumvalstu vienotību] vēlos piebilst- kad tiekos ar prezidentu Porošenko vai premjeru Jaceņuku, Ukrainas līderiem ir ļoti svarīga vienotība starp Eiropu un Savienotajām Valstīm,” viņš skaidro.
Tombinskis savukārt atgādina, ka kopš tā dēvētās Minskas pirmās vienošanās noslēgšanas pagājušā gada septembrī par kontaklīnijas noteikšanu Krievijas atbalstītie separātisti ir savā kontrolē pārņēmuši vēl vairāk nekā 580 km2 Ukrainas teritorijas. Tas ļauj iedomāties, cik tālu esam tikuši ar konflikta izbeigšanas procesu, norāda poļu diplomāts. Tombinskis arī uzsver, ka nevar panākt politisku noregulējumu, ja vispirms nav atrisinātas militārās problēmas.
„Drošības jautājumi vienmēr ir pirmajā vietā. Tā nav sakritība, ka ugunspārtraukšana, ieroču atvilkšana, algotņu izvešana ir pirmās lietas. Jo tās ir priekšnoteikums politiskam dialogam, iespējai rīkot vietējās vēlēšanas, kas reģionā ļautu parādīties līderiem ar mandātu, nevis tikai līderiem ar ieroci,” saka diplomāts.
Ukrainas amatpersonas brīdina, ka Krievijas iebrukuma draudi saglabājas augsti. ASV vēstnieks Paijets atteicās prognozēt, vai gaidāms straujš militāro aktivitāšu pieaugums no prokremlisko separātistu puses, bet šādu iespēju neizslēdza. „Ja jūs jautājat par separātistu un Krievijas nodomiem - es jau sen esmu sev apsolījis nenākt klajā ar jebkādām prognozēm, jo Kremļa uzvedība ir bijusi tik neparedzama un bezatbildīga,” atbild Paijets. „Vardarbība, centieni sagrābt teritoriju notikuši gar visu konaktlīniju - sākot no robežas ar Krieviju Luhanskā uz leju līdz pašai Mariupolei. Tas viss, ko mēs redzam, tostarp Krievijas separātistu hibrīdmācības, apbruņošanu un apmācīšanu - tas liek domāt, ka Kremlis un kaujinieki uztur gatavībā savas spējas turpināt mēģinājumus sagrābt teritorijas laikā un vietā, kā to izvēlēsies Kremlis,” norāda vēstnieks.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji pēdējās dienās tikuši apšaudīti trīs atsevišķos gadījumos. Pēdējais incidents notika pirmdie, Širokines ciemā. Eksplozijas radīta betona atlūza vienu no novērotājiem viegli ievainoja galvā. EDSO otrdien paziņoja, ka šie incidenti misijai likuši pārskatīt novērošanas operācijas.
