Etiopijas galvaspilsēta Adisabeba kļuvusi par centru miera sarunām starp abām Dienvidsudānā karojošajām pusēm.
Viens no nemiernieku nosacījumiem ir, lai valdība no cietumiem atbrīvotu vairāk nekā desmit ieslodzīto biedru, kurus apsūdz dumpja rīkošanā un mēģinājumā gāzt valdību, kas tad arī būtu pirmais solis miera sarunu sākšanai.
Jau vēstīts, ka decembra vidū Dienvidsudānā uzliesmoja konflikts starp prezidenta Salvas Kīrama atbalstītājiem un aliansi, kurā apvienojušās etnisko grupu zemessardzes un sadumpojušās armijas vienības, kas formāli pakļaujas bijušajam viceprezidentam Riekam Mačaram.
Abu nesamierināmais politiskais strīds pāraudzis vērienīgā slaktiņā, kas pēc dažādu starptautisku organizāciju datiem jau prasījis vismaz 10 000 cilvēku dzīvību, bet teju pusmiljons cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas un, glābjoties no drošas nāves, doties prom uz citām vietām valsts iekšzemē, kamēr vismaz 100 000 ir devušies pāri robežām uz citām valstīm, visvairāk uz Ugandu, daudzi arī uz Etiopiju un Keniju.
Pēc ANO datiem lielāka daļa no bēgļiem ir bērni vai pusaudži. Taču pagaidu nometnēs, kur dienvidsuādinieši meklējuši patvērumu, dzīves apstākļi ir smagi, jo trūkst gan pārtikas, gan ūdens, ir slikti sanitārie apstākļi un veselības aprūpe. Palīgā devušās jau vairākās starptautiskās organizācijas, tostarp Pasaules pārtikas programma. Ziņo, ka pašā Sudānā abas karojošās puses - gan valdības pārstāvji, gan nemiernieki, iepriekš jau izlaupījuši civiliedzīvotājiem paredzētos pārtikas sūtījumus
ANO uz Dienvidsudānu jau ir nosūtījusi ap 5000 miera uzturētāju, taču lēš, ka to skaitu dubultos.
Dienvidsudāna ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm un jau iepriekš ir pieredzējusi ilgstošus pilsoņu karus. Pirms trim gadiem Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas un jau vasarā Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.
