Dienvidkorejiešu eksperts: Trampa un Kima otrajam samitam vajadzētu būt konkrētākam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

ASV un Ziemeļkorejas līderi Donalds Tramps un Kims Čenuns devušies uz Vjetnamu, lai tikos otrajā samitā pēdējo mēnešu laikā un mēģinātu vienoties par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem. Kopš pirmās vēsturiskās tikšanās reizes progress, šķiet, nav bijis vērā ņemams. Gaidāms, ka šoreiz tiks runāts par konkrētākiem un detalizētākiem soļiem un termiņiem mērķa sasniegšanai.

ASV un Ziemeļkorejas līderi devušies uz samitu Vjetnamā
00:00 / 02:35
Lejuplādēt

Pirms astoņiem ar pusi mēnešiem ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns tikās pirmo reizi vēsturiskā samitā Singapūrā. Toreiz jūnijā abi nāca klajā ar paziņojumu par apņemšanos „pilnībā denuklearizēt” Korejas pussalu. Tomēr deklarācijas teksts bija vispārīgs, bez konkrētām detaļām un termiņiem. Eksperti vērtē, ka kopš tā laika virzība šī mērķa sasniegšanai iestrēgusi, Vašingtona un Phejnana vienošanās būtību interpretē dažādi.

Tagad Tramps un Kims tiksies otro reizi – šoreiz Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā divu dienu samitā, kas sāksies trešdien. Analītiķi vērtē, ka šoreiz samitam nepieciešami taustāmi rezultāti.

Ja abi līderi atkal nāks klajā ar vispārīgu deklarāciju kā Singapūrā, to varēs interpretēt kā Trampa sakāvi un Kima ieguvumu.

Sarunas par konkrētiem speramajiem soļiem un termiņiem, kā Ziemeļkoreja atbrīvosies no kodolieročiem un ko apmaiņā solīs Savienotās Valstis, sagaida arī dienvidkorejiešu eksperts, profesors Kims Džēčuns. Samita priekšvakarā viņš Latvijas Radio gan norādīja, ka atklāts ir jautājums par to, cik tālu abu valstu līderi būs gatavi iet.

„Šim samitam vajadzētu būt konkrētākam un detalizētākam nekā iepriekšējā tikšanās reizē, arī par to, ko abas puses viena otrai var piedāvāt. Domāju, ka viņi nespēs vienoties par konkrētām ceļakartēm un termiņiem, kādos virzīties uz Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolieročiem un kodolprogrammas izbeigšanu. Tomēr domāju, ka ir lietas, ko viņi var viens otram piedāvāt. Ziemeļkoreja droši vien varētu apsolīt demontēt savus jaunākos kodolobjektus. Savukārt amerikāņi droši vien varētu piekrist deklarēt Korejas kara beigas. Domāju, ka tas ir tas, ko varam sagaidīt no samita. Grūti spriest, par kādiem citādiem konkrētiem soļiem viņi spētu vienoties,” sacīja eksperts.

20. gadsimta 50. gados Korejas karš starp komunistisko Ziemeļkoreju, ko atbalstīja Ķīna, un Dienvidkoreju, ko atbalstīja ASV, noslēdzās tikai ar pamiera līgumu. Miera līgums tā arī netika noslēgts, līdz ar to puses formāli joprojām atrodas kara stāvoklī. Tiesa, ja arī Tramps un Kims deklarēs Korejas kara beigas, būs jāiziet process oficiālā miera līguma noslēgšanai. Turklāt Seulā saka, ka tas varētu notikt tikai tad, kad Korejas pussala būs atbrīvota no kodolieročiem, un tas var prasīt ilgu laiku.

Katrā ziņā Tramps paziņojis, ka sagaida „lielisku” tikšanos ar Kimu. Viņš arī izteicies, ka Ziemeļkoreja varētu kļūt par ekonomisku lielvaru, ja atteiksies no kodolieročiem. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo gan atzinis, ka Ziemeļkoreja joprojām ir kodoldrauds, un izvairīgi komentējis, cik daudz būs iespējams panākt šīs nedēļas samitā.

Aizvadītā gada laikā Phenjana atdevusi Vašingtonai Korejas karā kritušo ASV karavīru mirstīgās atliekas. Tā paziņojusi par sava Pungeri kodolpoligona demontāžu, kaut tiek uzskatīts, ka tas jau bija kļuvis neizmantojams pēc pēdējā kodolizmēģinājuma.

Tomēr dienvidkorejiešu profesors Kims Džēčans neuzskata, ka tas bija nopietns solis ceļā uz atteikšanos kodolieročiem, ko Ziemeļkoreja uzskata par savas drošības garantu. „Ziemeļkorejiešiem joprojām ir kādas 20 kodolgalviņas. Viņi nav spēruši būtiskus soļus uz denuklearizāciju. Amerikāņi ir neapmierināti.

Līdz ar to kopš [Trampa un Kima] pirmā samita nekas daudz nav noticis, jo abu valstu līderi toreiz vienojās tikai par vispārīgām lietām,” norādīja Kims Džēčans.

Diplomātiskais atkusnis gan ļāvis abām Korejām spert gan simboliskus, gan praktiskus soļus attiecību uzlabošanai. Abas vienojušās par vairāku robežposteņu likvidēšanu uz robežas, par Korejas karā pārrauto dzelzceļa līniju atkalsavienošanu. Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins arī vēlas atkal atvērt abu valstu kopīgi izveidoto Kesonas industriālo kompleksu, atsākt tūrisma ekskursijas uz savulaik kopīgi apsaimniekoto kūrortu Kumganas kalnu Ziemeļkorejā.

Tādēļ Vjetanamā gaidāmais samits ir svarīgs abu Koreju attiecībām, norādīja Kims Džēčans. „[Dienvidkorejas prezidents] Muns ļoti atbalsta abu Koreju kopīgos ekonomiskos projektus. Viņš smagi strādā, lai uzturētu šo dinamiku un panāktu patiesu progresu kopīgajos projektos ar Ziemeļkoreju. Taču starptautiskās sankcijas uzliek ierobežojumus tam, ko abas Korejas var izdarīt. Tādēļ Trampa un Kima samits ir svarīgs. Redzēsim, vai viņi spēs panākt nopietnu progresu denuklearizācijas jautājumā,” sacīja profesors.

Ziemeļkorejas līderis Kims uz samitu Vjetanamā devās ar savu bruņoto vilcienu. No Phenjanas četru tūkstošu kilometru garajā, divas ar pusi dienas ilgajā ceļā caur Ķīnu līdz Vjetnamai viņš izbrauca jau nedēļas nogalē. Tramps no Vašingtonas un Hanoju izlidoja pirmdien ar ASV prezidenta lidmašīnu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti