Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins paziņoja – lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir pozitīvi novērtējis Ziemeļkorejas piedāvājumu, vēl ir pāragri runāt par Vašingtonas un Phenjanas tikšanos. Muns uzsvēra, ka abu Koreju attiecību uzlabošanās ir vēl tikai pašā sākumā, noraidot apgalvojumus, ka Dienvidkoreja būtu slepus vienojusies ar Ziemeļkoreju, lai tā piekristu sarunām.
Dienvidkorejas prezidents arī uzskata, ka sarunas par atteikšanos no kodolieročiem kļūs iespējamas tad, kad Dienvidkoreja un ASV ieņems kopīgu nostāju. Līdz ar to Muns par prioritāti vispirms ir izvirzījis tuvu attiecību saglabāšanu ar Savienotajām Valstīm.
Vienlaikus Muns ir pārliecināts, ka tikai ar sarunām ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu nepietiks, lai panāktu mieru.
Tieši Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns bija tas, kurš nedēļas sākumā, uzņemot desmit cilvēku lielu Dienvidkorejas delegāciju, bija izteicis vēlmi tikties ar Dienvidkorejas prezidentu. Par to vēlāk, ierodoties Seulā, paziņoja Muna galvenais padomnieks drošības jautājumos Čuns Eujons. Viņš atklāja, ka abu Koreju līderi piekrituši tikties un šī tikšanās varētu notikt aprīļa beigās.
Vienlaikus padomnieks Čuns bija arī tas, kurš paziņoja, ka Ziemeļkoreja apsver gatavību atteikties no kodolieročiem, ja apmaiņā pret to saņems drošības garantijas.
Šāda notikumu attīstības gaita nelabvēlīgi ietekmē Japānu, tā ziņu aģentūrai “Reuters” norādījis kāds bijušais vecākais japāņu diplomāts. Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, problēma ir tā, ka Dienvidkoreja, iespējams, ir pārāk ātri un viegli piekritusi samitam starp abu Koreju līderiem. Otrkārt, ja ASV piekritīs sarunām ar Ziemeļkoreju, tad Phenjanai nebūs ne mazākās vēlmes sēsties pie sarunu galda ar Japānu.
Japāna līdz šim ir uzstājusi uz sankciju saglabāšanu un turpmāka spiediena izdarīšanu pret Ziemeļkoreju. Tokija arī Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu laikā uzskatīja, ka, par spīti Ziemeļkorejas nostājas maiņai un izrādītai vēlmei uz dialogu, nav pieņemams, ka sarunas notiek vien tāpēc, lai tās notiktu. Japānai šāda rīcība nebija pieņemama, un tā kopā ar ASV turpināja izdarīt spiedienu pret Ziemeļkoreju.
To Vašingtonas gadījumā parāda arī jaunākās pieņemtās sankcijas pret Phenjanu saistībā ar režīma līdera Kima Čenuna brāļa noindēšanu. Taču tās kritizēja Krievija, kas paziņoja, ka ASV sankcijas pret Ziemeļkoreju pieņēmusi vienpersoniski un tās neatbilst arī ANO noteikumiem.
