Dienvidkorejas līdere no kaimiņvalsts Ziemeļkorejas pēdējās dienās saņēmusi virkni draudīgu mājienu, un tie esot „vērā ņemami”, izvērtējot potenciālā uzbrukuma iespējamību Seulai šorīt savas valsts aizsardzības jomas pārstāvjiem atzina prezidente.
Satraukums par karadarbības iespējamību Korejas pussalu pāršalca jau pirms Lieldienām, kad Ziemeļkoreja oficiāli deklarēja karastāvokli ar dienvidu kaimiņu, turklāt ciešu ASV sabiedroto. Tagad ikviena provokācija pret Dienvidkoreju un dienvidkorejiešu tautu no Phenjanas var pāraugt bruņotā konfliktā. Pirms Dienvidkorejas atbildes uzbrukuma vairs nebūšot nepieciešams apspriesties politiskā līmenī, sacījusi valsts pirmā persona Dienvidkorejā. Prezidentes nostāja ir kļuvusi stingrāka kopš stāšanās amatā, drīz pēc trešā Ziemeļkorejas kodolizmēģinājuma, kas atbalsojās visā Rietumu pasaulē.
Savukārt Dienvidkorejas pārliecība par nepieciešamību „stingri atbildēt uz turpmākām provokācijām militāri” nostiprinājās šorīt, kad ASV paziņoja par „F-22” iznīcinātāju nosūtīšanu uz Seulu. Divas lidmašīnas jau piezemējušās uz Dienvidkorejas zemes. Avoti Savienoto Valstu armijā ziņo, ka līdz aprīļa baigām amerikāņu lidaparātus Seulā plānots izmantot arī militārajos treniņos „Jaunais ērglis”. Kodoluzbrukuma gadījumā gan militārā aviācija ir bezspēcīga.
Ziemeļkoreja joprojām patur tiesības attīstīt savu kodolarsenālu un Phenjanas tiesības likumīgi glabāt kodolieročus vēl vakar komunistiskās valsts parlamentā svēti aizstāvēja valdošā partija. Ziemeļkoreja visvairāk ir pārskaitusies divu iemeslu pēc - ANO pastiprināto sankciju dēļ Phenjanai pēc februārī veiktā kodolizmēģinājuma, kā arī Dienvidkorejas un par ASV kopīgajām militārajām mācībām. Treniņi Korejas pussalas tuvumā nu jau ir tradīcija.
