Kopumā vēlēšanās startē 13 kandidāti, un novērotāji paredz lielu vēlētāju aktivitāti, īpaši uz jaunāko vēlētāju rēķina. Kopš sešiem rītā (pusnaktī pēc Latvijas laika) Dienvidkorejā tika atvērti teju 14 000 vēlēšanu iecirkņi, tiek prognozēts, ka šajās prezidenta vēlēšanās varētu piedalīties ap 11 miljoniem cilvēku.
Dienas pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, kas notika 2012.gadā, vēlētāji ir bijuši aktīvāki par 7% procentiem, piedaloties aptuveni 60% no visiem balsstiesīgajiem. Šo informāciju apstiprina arī Dienvidkorejas Nacionālā vēlēšanu komisija. Oficiālie rezultāti būs zināmi trešdien.
Vislielākās izredzes uzvarēt ir liberāli noskaņotajam Demokrātiskās partijas līderim Munam Džēinam, un viņa tuvākais sāncensis ir centrists Ans Čhoļsu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Muns priekšvēlēšanu laikā paudis viedokli, ka jāveic reformas ģimeņu pārraudzītajos lielajos uzņēmumos, kā arī jāpalielina valsts tēriņi, lai radītu jaunas darbavietas.
Viņš arī vēlas attīstīt kontaktus ar Ziemeļkoreju, mainot iepriekšējas prezidentes nostāju, jo viņa ir sarāvusi gandrīz visas saites ar kaimiņvalsti. Muns vēlas lielāku dialogu ar Ziemeļkoreju, saglabājot spiedienu un sankcijas. Viņš arī kritizēja iepriekšējo administrāciju rīcību, pieļaujot Ziemeļkorejas ieroču attīstības programmu. Muns arī norādīja, ka ne mazāk svarīgas ir arī Dienvidkorejas un ASV attiecības.
Pašlaik ASV uzstāda Dienvidkorejā pretraķešu aizsardzības sistēmas THAD, jo Ziemeļkoreja nepārtraukti veic kodolizmēģinājumus un ballistisko raķešu testus, izpelnoties reģiona valstu un starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Arī vietējo iedzīvotāju domas par ASV pretraķešu sistēmas nepieciešamību dalās.
Savukārt otrs visreālākais kandidāts Ans Čhoļsu ir viens no Tautas partijas dibinātājiem, kurš iebilst pret Ziemeļkorejas izpausmēm, uzskatot, ka Seulai ir jābūt gatavi dot pirmajai triecienu pret Phenjanu.
Arī konservatīvi noskaņotais kandidāts, Korejas Liberālās partijas līderis Hons Džunpjo kritizēja Muna pieeju un pauda, ka šīs vēlēšanās ir cīņa par izvēli starp režīmiem.
Pēc sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kuri notika pagājušajā nedēļā, vislielāko balsu skaitu saņēma Muns – ap 40%, bet tuvākajam sekotājam centristu kandidātam vien ap 20%.
Iepriekšējās vēlēšanās 2012.gadā Paka Gunhje ar nelielu pārsvaru uzvarēja Munu. Toreiz vēlēšanās piedalījās arī Ans, bet viņš noņēma savu kandidatūru par labu Munam, lai konsolidētu spēkus pret Paku. Tagad Ans pozicionē sevi kā alternatīvu Munam, solot stingrāku nostāju nacionālās drošības jautājumos.
Visi kandidāti arī sola sargāt trauslu Dienvidkorejas ekonomikas atlabšanu un mazināt bezdarbu, kas joprojām ir augstā līmenī. Izskan arī solījumi reformēt Dienvidkorejas ekonomikā dominējušos ģimenes pārvaldītos konglomerātus.
Tikmēr saspīlējums ap Ziemeļkoreju padarīja arī drošību par vienu no svarīgajiem jautājumiem priekšvēlēšanu kampaņās.
Jau ziņots, ka valsts parlaments nobalsoja par Pakas atstādināšanu no amata un šo lēmumu vēlāk ir apstiprinājusi arī Dienvidkorejas Augstākā tiesa. Dienvidkorejas prokuratūra izvirzījusi oficiālas apsūdzības gāztajai valsts prezidentei Pakai Gunhjei, kura jau atrodas apcietinājumā. Tāpat šajā skandālā valsts varas iestādes nolēmušas arestēt lielā tirdzniecības un ražošanas koncerna “Lotte” vadītāju. Arī viņš tāpat kā “Samsung” grupas vadītājs tiek vainoti kukuļdošanā ar mērķi panākt labvēlīgus lēmumus no valdības.
Dienvidkorejas korupcijas skandāls kļūst arvien plašāks. Valsts prokuratūra ir paziņojusi, ka lietas ietvaros tā arestējusi vēl viena liela uzņēmuma vadītāju. Tas ir 62 gadus vecais Šins Dongbins, kurš vada koncernu “Lotte”. Šim uzņēmumam pieder gan plaša lielveikalu ķēde, kas darbojas Korejā un Ķīnā, gan arī viesnīcas un rūpnīcas, kas specializējas ķīmisko vielu ražošanā.
Prokuratūra uzskata, ka koncerna “Lotte” vadītājs ir piedāvājis nepilnu sešu miljonu eiro kukuli sporta federācijai, kas ir saistīta ar gāztās valsts prezidentes draudzeni un uzticības personu Čoju Sunsilu. Uzņēmuma pārstāvji noliedz, ka ar šādiem maksājumiem viņi būtu mēģinājuši panākt prezidentes labvēlību un pretimnākšanu biznesa jautājumu risināšanā.
Aiz restēm ir arī bijušās prezidentes draudzene Čoja. Kā bijušās valsts vadītājas uzticības persona Čoja ir faktiski vadījusi valsti. Un kukuļi pārsvarā izpaudās kā korporāciju ziedojumi dažādām sporta federācijām un labdarības fondiem. Ir zināms, ka Čojas meita profesionāli nodarbojas ar jāšanas sportu, un viens no uzņēmumiem faktiski ir apmaksājis viņas karjeru. Pēc prokuratūras pieprasījuma Čojas meita tika arestēta Dānijā.
Kopumā bijušās prezidentes draudzene ir panākusi, ka korporācijas iemaksā dažādos ar viņu saistītos fondos aptuveni 66 miljonus eiro. Prokuratūra uzskata, ka šo naudu viņa lielākoties izmantoja savām vajadzībām.
