Jau desmito dienu Kalifornijas ziemeļos ar liesmām cīnās simtiem ugunsdzēsēju. Liesmas izpostījušas vairākus simtus mājvietu un izdedzinājušas vairāk nekā 40 000 hektāru. Tūkstošiem iedzīvotāju nācies evakuēties, un vairākās pašvaldībās slēgtas skolas un citas iestādes, kā arī atcelti lidojumi sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Brīvprātīgie steidz palīgā ne tikai saviem līdzpilsoņiem, bet arī simtiem dzīvnieku, tai skaitā zirgiem, alpakām, kazām un daudziem citiem.
Brīvprātīgā Vendija Spīrsa stāstīja: “Kalifornijā dzīvojam gandrīz visu mūžu un šādām situācijā gatavojāmies, bet, kad tas notika, protams, biju panikā.”
Savukārt brīvprātīgo komandas vadītāja Raelija Bristera norādīja: “Šobrīd esam izmitinājuši nedaudz vairāk par 450 dzīvniekiem, sākot no zirgiem, ēzeļiem, beidzot ar cūkām.”
Tāpat pēdējās dienās arī Paragvajā plosījušies mežu ugunsgrēki, iznīcinot tūkstošiem hektāru aizsargājamo mitrāju. Kaut arī pēc smagas ugunsdzēsēju un brīvprātīgo cīņas liesmas tagad apdzēstas, daudzviet gaisa kvalitāte vēl joprojām saglabājas slikta.
Liesmas spēj ātri izplatīties sausā un vējainā laikā. Un klimata pārmaiņu rezultātā, laikam daudzviet kļūstot karstākam un sausākam, zinātnieki brīdina, ka plaši mežu un krūmu ugunsgrēki būs daudz biežāki un intensīvāki. Degšanu var izraisīt, piemēram, zibens spēriens, kā tas bieži ir Austrālijas ugunsgrēku gadījumā. Tomēr bieži vien pie vainas ir cilvēku apzināti ļaunprātīga vai vienkārši neapdomīga rīcība.
Piemēram, Brazīlijas meži šobrīd deg tāpēc, ka kāda cilvēku kompānija gaisā palaida degošu papīra laternu, kas vēlāk aizdedzināja mežus. Papīra laternas bieži izmanto pasākumos un, kā apgalvo ugunsdzēsēji, tieši no tām lielā daļā gadījumu aizsākas nekontrolējami un augu un dzīvnieku pasaulei bieži vien nāvējoši ugunsgrēki.
