Dienvidamerikā draud Eiropai līdzīga migrantu krīze

ANO brīdina, ka Dienvidamerikā draud izcelties līdzīga migrantu krīze kā Eiropā 2015.gadā. Slikto ekonomisko apstākļu dēļ turpinās milzīga cilvēku plūsma no Venecuēlas. Migranti meklē patvērumu kaimiņos. Stingrākas robežkontroles jau mēģinājusi ieviest Ekvadora, bet nu tās noteikusi arī Peru.

Dienvidamerikā samilst migrantu krīzeIna Strazdiņa

    Pēdējos četros gados Venecuēlu ir pametuši jau aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, taču valsts ar 30 miljoniem iedzīvotāju kopumā slīgst arvien lielākā nabadzībā un ekonomiskā krīzē. Tās dēļ sāk trūkt pārtika, medikamenti un ikdienas dzīvei nepieciešamās lietas. Valsī šobrīd valda milzīga inflācija, preču dārdzība daudzkārt pārsniedz algu līmeni un ir padarījusi cilvēku dzīvi neiespējamu.

    Trauksmi ceļ Venecuēlas tuvākas un attālākas kaimiņvalstis. Ekvadora un Peru, kas cenšas nosargāt robežas, jo cauri Kolumbijai venecuēlieši plūst tālāko Dienvidu kaimiņu virzienā.

    Peru sestdien, 25.augustā, izdevusi rīkojumu par stingrākām kontrolēm uz robežas. Tas nozīmēs, ka venecuēliešiem turpmāk būs jāuzrāda derīga pase, jo līdz šim pietika tikai ar ID karti.

    Līdzīgu likumu centās ieviest par Venecuēlu krietni mazākā Ekvadora, taču tas nav izdevies, jo šādu rīcību tiesa atzina par nelikumīgu, norādot, ka tā pārkāptu reģionālu vienošanos par ceļošanas noteikumiem. Savukārt tieši šie ierobežojumi un mēģinājumi tos ieviest raisījuši vēl lielāku paniku Venecuēlas bēgļos, kuri tagad visiem spēkiem cenšas šķērsot robežas un steigā iekļūt valstīs.

    Migrantu pieplūdums pamazām raisa arī neapmierinātību vietējos iedzīvotājos. Peruāņi atzīst, ka uztraucas par savām darbavietām. Arī Peru līdzīgi kā citas Dienvidamerikas valstis nedzīvo grezni un cīnās par izdzīvošanu. Taču par spīti tam vairākas valdības arī, izprotot situāciju, cenšas palīdzēt.

    To atzīst arī Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāve Džoela Millmana intervijā raidorganizācijai BBC.

    „Šī ir lielākā cilvēku izceļošanu, kādu jebkad Latīņamerika ir piedzīvojusi.

    Venecuēlieši  dodas uz Brazīliju, Kolumbiju, ļoti daudzi ir ieradušies Peru, Karību salās, Ekvadorā un pat devušies  uz ASV un Eiropu. Es uzreiz negribētu salīdzināt šo situāciju ar migrantu krīzi, kādu piedzīvoja Eiropa 2015.gadā, bet, tiesa, šobrīd tiek darīts viss, lai tā nebūtu. Kaimiņvalstis iesaistās. Kolumbija vairāk nekā 450 000 – šiem venecuēliešu jau ir izsniegusi uzturēšanās atļaujas.”

    Vienlaikus Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāve norāda, ka līdzīgi kā Eiropā daudzi no Venecuēlas bēgošie mēģina šķērsot robežas neatļautās vietās, plaukst cilvēku tirdzniecības bizness, apdraudēti ir vientuļi ceļojoši bērni un sievietes.

    ANO izveidojusi īpašu ekspertu grupu, kas strādā reģionā, lai koordinētu palīdzību šajā krīzē. Ekvadora septembrī rīkos 13 nāciju samitu.

    Milzīga sociālekonomiskā un politiskā krīze Venecuēlā valda jau kopš 2010.gada, un tā sākās pēc sociālistiskā prezidenta Hugo Čavesa pasludinātās Bolivāra revolūcijas jeb „ekonomiskā kara” pret lielajiem uzņēmumiem, atbalstot valsts pārvaldītu ekonomiku. Ekonomisko lejupslīdi palielinājusi naftas cenas samazināšanās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti