Tadžs Hargejs dievnamu atvēris par spīti tam, ka saņēmis no vietējiem iedzīvotājiem nāves draudus un pamatīgu kritiku no vietējās musulmaņu kopienas. Vēl lielāku neapmierinātību raisījis fakts, ka lūgšanas Tadža Hargeja mošejā varēs vadīt sievietes.
Mēs esam atvēruši mošeju atvērtiem, nevis noslēgtiem cilvēkiem,” BBC sacīja Hargejs. Viņš norādīja, ka mošejas atvēršana mazinās pieaugošo islāma radikālismu.
Ikdienā Hargejs ir Oksfordas Universitātes Anglijā Musulmaņu izglītības centra profesors. „Pirms 20 gadiem Dienvidāfrikā bija miermīlīga revolūcija no aparteīda uz demokrātiju. Tagad ir mums vajadzīgas līdzīgas norises attiecībā uz reliģiju,” pauda Hargejs. Tādējādi jaunuzceltā mošeja būs atvērta visām dzimtēm, reliģijām un seksuālajām orientācijām.
Hargejs skaidroja, ka šī mošeja būs pretēja ierastajai islāma praksei, kurā „sievietes ir ielu otrajā pusē, telpu galā, ārpus skatiena, ārpus prāta”.
Tomēr vietējie musulmaņi Hargeja iniciatīvu vērtē negatīvi. Daļa no viņiem centušies bloķēt mošejas atklāšanu. Citi Hargeju sauc par neticīgo.
Akadēmiķis gan noraida, ka iestājas pret islāmu.
