Sadaļas Sadaļas

Dienu pēc referenduma Turcijā: protesti noklusuši, bet bažas par augošu autoritārismu paliek

Turcijā pēc referenduma, kurā atbalstīta prezidenta pilnvaru ievērojama paplašināšana, nakts aizsegā lielākajās valsts pilsētās notika plaši prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītāju un pretinieku protesti. Tikmēr eksperti bažījas par to, ka Turcijā nostiprināsies autoritārisms.

Uguņošana un skaļa mūzika, kuras pavadībā cilvēki ar Turcijas karogiem rokās līksmo par uzvaru. Tā referenduma rezultātus sagaidīja daļa no Turcijas iedzīvotājiem. Viņi ir daļa no 51,4% vēlētāju, kuri atbalstīja prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

Stambulas centrā viņus uzrunāja arī pats prezidents, kuram pēc grozījumiem konstitūcijā teorētiski tagad paveras iespēja palikt prezidenta amatā pat līdz 2029.gadam. “Televīzijā daži uzvedas kā izsalkuši cāļi uz graudu kaudzes – viņi dzīvo iedomātā pasaulē un mēģina mazināt šī referenduma nozīmīgumu. Nemaz necentieties, tas ir veltīgi! Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Mums ir tāls ceļš ejams, taču tagad mūsu valsts ir ieslēgusi citu ātrumu,” sacīja Erdogans.

Pūlis vairākkārt pārtrauca Erdogana uzrunu, skaļi skandējot gan reliģiskus saukļus, gan pieprasot atjaunot nāvessodu.

Islāma nostiprināšana politiskajā dzīvē un atkāpšanās no Eiropā pieņemtajām demokrātijas normām ir daži no iebildumiem, kuru dēļ 48,6% vēlētāju referendumā tomēr nobalsoja pret grozījumiem. Daļa no viņiem savu neapmierinātību gan ar referenduma procesu, gan arī ceļu, pa kuru Turciju grib virzīt Erdogans, pauda, izejot ielās. 

Tomēr pēc vēlēšanu nakts lielāko Turcijas pilsētu ikdiena atgriezās ierastajā ritmā.

Opozīcijai cerību pagaidām sniedz vien Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) atzinums, ka balsojums notika uz nevienlīdzīga spēles laukuma un abām pusēm nebija līdzvērtīgu iespēju. Izskanējušas arī ziņas par nezīmogotu biļetenu pieņemšanu un citiem pārkāpumiem, kuru dēļ rezultāts tiks juridiski apstrīdēts.

Eksperti gan šaubās, ka balsojumu iespējams mainīt, un izsaka bažas par autoritārisma nostiprināšanos. “Es esmu dzīvojis Turcijā kopš 1989.gada un vēl nekad nebiju redzējis vēlēšanas vai referendumu, kur tiktu izdarīts tik liels spiediens uz pretējo pusi. Ierobežojumi politiskajām kampaņām, protams, ļoti daudz cilvēku iemesti cietumos, pret daudziem citiem vērsts ļoti intensīvs spiediens. Un par spīti šim visam prezidentam knapi izdevās pārvarēt 50%.

Manas lielākās bažas ir par to, ka tagad, lai varētu baudīt šīs prezidentālās sistēmas sniegto varu, Erdoganam būs jānodrošina sava uzvara nākamajās vēlēšanās

un, manuprāt, tas represijas var tikai veicināt,” saka politologs Garets Dženkinss.

Konstitucionālie grozījumi paredz, ka prezidentu vēlēs uz pieciem gadiem un viņš tieši izvēlēsies citas augstākās valsts amatpersonas. Vienlaikus pilnībā tiks likvidēts premjerministra amats, turklāt prezidentam sniegta iespēja iejaukties tiesu sistēmas darbā.

Iepriekš Erdogans vainoja tiesnešus par sadarbošanos ar Fetullas Gilena kustību. Tā, pēc viņa teiktā, mēģināja sarīkot neveiksmīgo valsts apvērsumu pērnā gada jūlijā. Pēc tam Turcijā tika izsludināts joprojām neatcelts ārkārtas stāvoklis un izvērstas plašas tīrīšanas, no amatiem atceļot vairāk nekā simt tūkstošus amatpersonu, tostarp gandrīz trīs tūkstošus juristu un aptuveni tikpat daudz skolotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt