Savukārt studenti ir izgājuši Barselonas ielās, lai protestētu pret policijas vardarbību pret miermīlīgiem aktīvistiem svētdienas referenduma laikā. Katalonijas valdība norāda, ka sadursmēs ir cietuši gandrīz 900 cilvēki. Turpretī Spānijā valdošā Tautas partija uzskata, ka šis skaitlis ir pārspīlēts un patiesībā ievainoti tikai četri cilvēki.
Lai gan Barselonas ielās pirmdien valda ikdienišķa rosība, runāt par pilnīgu atgriešanos pie ierastās dzīves vēl nevar. Dienas pirmajā pusē ielās bija izgājuši studenti, lai protestētu pret policijas vardarbību svētdienas referenduma laikā. Viņi devās gājienā ar paceltām rokām.
Savukārt laukumā pie valdības pils iznāca reģiona premjerministrs ar vairākiem valdības locekļiem. Viņus sagaidīja liels atbalstītāju skaits. Vēlāk Pudždemons paziņoja, ka vēlas ES iesaisti sarunās ar Madridi.
Preses konferencē Katalonijas valdības vadītājs vairākkārt pasvītroja, ka katalonieši ir līdzvērtīgi ES pilsoņi, gluži kā ungāri un poļi. Tādēļ, ja jau Brisele reaģē uz notiekošo šajās valstīs, tai būtu jāpievērš uzmanība arī Katalonijai. Turklāt runa esot par eiropiešu pamattiesību ievērošanu, kas ir viena no ES kompetencēm.
Līdzīgu aicinājumu ES vēl pirms referenduma pauda arī Barselonas domes priekšsēdētāja Ada Kolau. Viņa notiekošo Katalonijā bija nodēvējusi par nopietnāko teritoriālo krīzi Eiropā.
Tomēr Brisele nesteidzās ar iesaisti notiekošajā. Eiropas Komisijas (EK) runasvīrs Margaritis Shinass savos izteikumos bija visai izvairīgs, sakot, ka visas vēstules tiks atbildētas.
"Eiropas Komisija uzskata, ka šobrīd ir laiks stabilitātei un vienotībai, nevis strīdiem un šķelšanām. Mēs aicinām visas iesaistītās puses ātri pārslēgties no konfrontācijas uz dialogu. Vardarbība nekad nevar būt par instrumentu politikā. Mēs ticam, ka Marjano Rahojs spēs tikt galā ar šo sarežģīto procesu, pilnībā respektējot Spānijas konstitūciju un tajā ietvertās eiropiešu pamattiesības," teica EK pārstāvis.
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Antonio Tajāni vēl pirms referenduma noraidīja ideju, ka ES varētu kļūt vidutāju šajā procesā.
Līdz šim oficiālo viedokli par notiekošo Katalonijā ir izteikuši vien vairāku EP grupu vadītāji. Gan liberāldemokrātu līderis Gijs Verhofštads, gan sociālistu vadītājs Džanni Pitella ir nosodījuši vardarbību un mudinājuši puses sēsties pie galda.
Arī ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raads Al Huseins paziņoja, ka viņš ir ļoti satraukts par vardarbību Katalonijā un mudināja uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu, lai izvērtētu Spānijas policijas rīcību.
Savukārt Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs ir paziņojis, ka Eiropā valda dubultstandarti, jo tā ir atzinusi Kosovas atdalīšanos, bet nevēlās pieņemt Katalonijas referendumu.
Tomēr daudzi Spānijas plašsaziņas līdzekļi un valdošie politiķi turpina aizstāvēt tiesībsargājošo iestāžu rīcību. Piemēram, viens no vadošajiem laikrakstiem “El Pais” redakcijas slejā ir paziņojis, ka šāda atbilde bija nepieciešama, lai novērstu Katalonijas valdības gatavoto valsts apvērsumu.
Jau ziņots, ka svētdien, 1.oktobrī, Katalonijā notikušajā referendumā par apgabala suverenitāti nobalsojuši 90% tā dalībnieku. Vietējās valdības pārstāvji sola jau tuvākajā laikā to izmantot, lai pasludinātu neatkarību no Spānijas. Referendumā piedalījušies 42% no visiem balsstiesīgiem iedzīvotājiem, un Spānijas premjers Rahojs uzsvēra, ka nekāda pašnoteikšanās referenduma nemaz nav bijis, jo vairums kataloniešu ir atteikušies tajā piedalīties.
