Ciešākas saites starp Eiropu un Āfriku – tas ir Valletas samita vadmotīvs, un tam par godu simboliski Eiropas Savienības un Āfrikas līderi Maltā atklāja simbolisku pieminekli – mezglu starp abiem kontinentiem. Tāpat tika pieminēti bojāgājušie – vairāk nekā 3500 cilvēku, kas zaudējuši dzīvību Vidusjūras ūdeņos, cenšoties sasniegt labākus un drošākus krastus.
Tajā pašā laikā sarunās abu kontinentu politiķu mērķi savstarpēji ir diezgan atšķirīgi un sarunas nebija vieglas. Viens no taustāmākajiem panākumiem ir tā sauktais Trasta fonds 1,8 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) budžetā, lai sildītu Āfrikas ekonomiku, palīdzētu cilvēkiem un stiprinātu robežas. Papildu summu šajā fondā iemaksās arī katra no dalībvalstīm, Latvija – 50 000 eiro.
Afrikāņu līderi un nevalstiskās organizācijas, kas strādā Āfrikā, gan šīs summas sauc par niecīgām un atgādina, ka tā ir tikai pilīte okeānā – 54 valstu lielajā Āfrikā, kas teritoriāli ir septiņas reizes lielāka par ES. Salīdzinājumam var minēt, ka ES pašlaik strādā pie plāna, kas varētu sasniegt pat 3,5 miljardus tikai vienai Turcijai migrācijas problēmu risināšanai.
„Es domāju, ka 1,8 miljardi ir absolūti par maz visai Āfrikai. Mēs domājam, ka jāstrādā kopā ar partneriem, lai piesaistītu lielāku finansējumu,” sacīja Senegālas prezidents Maikijs Sells.
„Eiropai un Āfrikai ir ļoti sena kopējā vēsture, un mums ir arī jāattīsta legālā migrācija, lai sniegtu jaunas iespējas un parādītu, ka afrikāņi var doties uz Eiropu studēt un darīt citas lietas. Un, protams, mēs vienojāmies, ka ir jācīnās ar nelegālo imigrāciju un cilvēku tirgotājiem, taču mums vajag lielāku atbalstu un Eiropai ir jādara vairāk,” norādīja Senegālas līderis.
Valletas samita noslēguma deklarācijā līdz ar jauno fondu izstrādāts 17 lapaspuses biezs rīcības plāns. Tajā izklāstītas dažādas īstermiņa un ilgtermiņa iniciatīvas, kurās īpaši izcelta visneaizsargātāko aizsargāšana. Runa ir par sievietēm un bērniem no konflikta zonām un kopienām, kurām ilgstoši nākas uzņemt bēgļus. Migrantu plūsmu Eiropa arī cer samazināt, no vienas puses atvieglojot vīzu iegūšanu afrikāņiem, taču tikai no tām valstīm, kuras ir piekritušas uzņemt atpakaļ savus ekonomiskos migrantus. Tieši par šo tēmu notika visspraigākās diskusijas, sākot no Eiropas koloniālisma seku piesaukšanas un beidzot ar apsūdzībām, ka daudzas Āfrikas valstis pilnībā ignorē šo problēmu.
ES dalībvalstis pašlaik arī īpaši domā par savu robežu stiprināšanu, vienlaikus saglabājot Šengenas pārvietošanās brīvības principus, taču arī šis temats rada domstarpības ne vien starp ES un Āfrikas valstīm, jo izskan apsūdzības par Eiropas pārvēršanu cietoksnī, bet arī pašu Eiropas valstu iekšienē. „Šengenas glābšana ir cīņa ar laiku, un mēs esam apņēmības pilni uzvarēt šo cīņu. Ceļš, kā to izdarīt, ir ieviest dzīvē visus tos lēmumus, kurus mēs esam pieņēmuši gan vakar, gan šodien, gan arī iepriekšējos Eiropas samitos,” gana apņēmīgi teica Eiropas Padomes vadītājs Donalds Tusks.
Tikmēr Eiropā šobrīd notiek tieši pretēji procesi. Zviedrija, kas līdz šim bija viena no dāsnākajām palīdzības sniedzējām attīstības valstīm, tagad lielu daļu no citiem paredzētās naudas tērē pašmājās. Tāpat tā arī paziņoja par robežkontroles atjaunošanu.
Savukārt Slovēnija ir nolēmusi celt žogu uz robežas ar Horvātiju. Abi lēmumi ir domāti, lai atgūtu kontroli pār migrantu plūsmu uz robežas. Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"), ierodoties Maltā, kritizēja abu valstu rīcību. “Ir ļoti nepareizi, ka mēs Eiropas iekšienē būvējam žogus. Es jau sen esmu teikusi, ka galvenais ir ES robežu aizsardzība. Mēs arī gatavojamies būvēt žogu, varbūt. Bet mēs būvēsim to ar trešajām valstīm, kur var būt nelegālie migranti. Tā kā mums ir jādomā kā mēs aizsargājam ES robežas un ir nepieciešami līgumi ar trešajām valstīm par ekonomisko migrantu izdošanu," sacīja Straujuma.
Vēstīts, ka Āfrika Maltas samitā aicināja ES vairāk pieņemt bēgļus no Āfrikas un nešķirot bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem.
