Spaldinga ir neliela pilsētiņa Linkolnšīras grāfistē netālu no Bostonas un Visbīčas. Šīs trīs pilsētas tikušas atzītas par vietām ar vislielākajām integrācijas problēmām Lielbritānijā. Spaldingā 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis no 22 tūkstošiem līdz 30, un 20% no iedzīvotāju skaita ir iebraucēji, pārsvarā latvieši, lietuvieši un poļi.
Viena no pilsētas problēmām ir jauno iemītnieku vājās angļu valodas zināšanas, tādēļ Spaldingas Svētās Marijas un Svētā Nikolasa baznīca ir uzsākusi jaunu projektu „Community Connectors”, ko latviski varētu tulkot kā „diasporu starpnieki”. Šo starpnieku mērķis sākotnēji būs identificēt problēmas dažādās kopienās, kā arī informēt iebraucējus par britu likumdošanu.
„Jāsāk ar pašu draugiem, bet mēs gribētu, lai šie starpnieki dotos uz jauno māmiņu un zīdaiņu grupām dažādās vietās pilsētā, uz bērnudārziem, būtu labi, ja varētu runāt ar skolnieku vecākiem skolās. Tas būtu sākumam. Vienkārši atrasties tur, kur ir viņu kopienas cilvēki, iet un runāt ar viņiem. Iespējams, varam vienoties ar vietējiem darba devējiem, ka varam runāt ar viņu darbiniekiem darba laikā, lai uzzinātu, kā cilvēki dzīvo un ko varam darīt, lai viņi justos kā mājās,” ideju izklāsta Spaldingas vikārs Džons Benets.
Vikārs pats jau ir uzrunājis pirmo iespējamo kandidātu no latviešu kopienas:
„Šeit notika „Food festival”, un es redzēju Gunitu saņemam balvu par to, ka ir ieguldījusi lielu darbu vietējās sabiedrības labā. Es tur atrados apbalvošanas ceremonijas laikā un tad, kad Gunita gāja garām, atcerējos viņu un uzrunāju.”
Gunita Šēle Spaldingā ieradās pirms pieciem gadiem ar minimālām angļu valodas zināšanām. Lai apgūtu valodu un kultūru, viņa iesaistījās dažādos labdarības projektos un iestājās arī Konservatīvajā partijā, kur ir vienīgā latviete.
„Neplānoju un nedomāju, ka es tur iešu piedalīties ar savām idejām un viedokļiem. Tā pamazām, pamazām, iesaistoties pilsētas sabiedriskajā dzīvē, iepazīstoties ar domniekiem, kas arī ir Konservatīvās partijas biedri, iesaistījos arī Konservatīvās partijas darbībā,” saka Gunita Šēle, kura arī dzīvo Spaldingā.
To, ka tiešām pastāv problēmas ar integrēšanos, atzīst visi uzrunātie, arī Konservatīvās partijas vietējās nodaļas aktīvists Dunkans Stīls:
„Nedomāju, ka mēs varēsim viens par otru uzzināt, vienkārši dzīvojot divās atsevišķās kopienās. Mums vajadzētu vairāk savstarpēji kontaktēties, tādēļ esmu sajūsmā par tādiem cilvēkiem kā Gunita, kura darbojas vietējā partijā, tādēļ vēlos atjaunot tādu tradīciju kā Spaldingas ziedu parāde, iesaistot tajā austrumeiropiešu kopienas.”
Savukārt Stjuarts Gednijs saka: „Pat daudziem latviešiem un poļiem nepatīk, ka viņu pašu tautieši ir slinki. Viņiem tas tiešām nepatīk un viņi saka, ka slinkajiem ir jādodas mājās. Es runāju ar daudziem austrumeiropiešiem un viņiem nepatīk, ka pašu ļaudis uz ielām nodzeras.”
Spaldingas vikārs Džons Benets: „Daudziem britiem problēmas sagādā uzraksti uz ārzemju pārtikas veikaliem, jo viņi tos nesaprot. Viņi jūtas atstumti, un viņiem ir sajūta, ka iebraucēji ir atņēmuši mājas. Taču aizvainojums pāriet, līdzko cilvēki viens otru satiek un iepazīst viens otru tuvāk. Problēma ir tad, ja iebraucējus uztver kā cilvēku masu, ne kā indivīdus. Taču tad, kad iepazīst reālus cilvēkus, tad aizspriedumi pazūd.”
Viens no nelāgākajiem iebraucēju ieradumiem ir alkohola lietošana uz ielas, to kritizē arī Gunita Šēle: „Mums nav pierasts iet tādos mazos pabiņos, sēdēt un atpūsties. Mūsu mentalitātei prasās vairāk soliņi, plašas telpas. Un viņi to izmanto, pieraduši kā Latvijā... Un tas traucē.”
Spaldingas vikārs Džons Benets uzskata, ka nepieciešams iepazīstināt iebraucējus ar šādām kultūras atšķirībām, taču to nevar izdarīt, apspriežot problēmu vietējā avīzē, jo iebraucēji angliski nesaprot. Jaunais integrācijas projekts varētu būt pirmais solis risinājuma meklēšanā:
„Mums iebraucējus vajag! Šeit ir darbs, un neviens cits to viņu vietā neizdarīs. Bez šiem cilvēkiem šī pilsēta vienkārši sabruks. Pilnīgi nopietni! Mums te ir daudz iebraucēju, kuri dara ļoti vajadzīgus darbus, tā ka būtu muļķīgi tagad pieprasīt sakravāt čemodānus un doties mājās!”
