Dezinformācija būtiski aizkavējusi potēšanos pret Covid-19 vairākās Eiropas valstīs

Dezinformācijas izplatība vairākās Eiropas valstīs ir viens no iemesliem, kas turpina būtiski kavēt iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19. Tādējādi nepieciešams ieviest arvien stingrākus ierobežojumus, jo vakcinācijas aptvere ir pārāk maza, bet veselības aprūpes sistēma nespēj panest milzīgo pacientu skaitu. Situāciju nopietni uztvēruši un pagājušajā nedēļā pārrunājuši arī Eiropas Savienības (ES) valstu līderi. Kopīgā paziņojumā tika pausts, ka ES plāno aktīvāk cīnīties pret dezinformāciju, jo situācija ar koronavīrusa pandēmiju dažās bloka dalībvalstīs joprojām ir smaga.

Dezinformācija būtiski aizkavējusi potēšanos pret Covid-19 vairākās Eiropas valstīsRihards Plūme

Situācija Bulgārijā un Rumānijā

Eiropas Savienības valstī Bulgārijā pašlaik ir vismazāk pilnībā vakcinēto cilvēku. To skaits knapi pārsniedz 20%. Pasliktinoties situācijai, pagājušajā nedēļā pastiprināti ierobežojumi. Tikmēr daudzas slimnīcas jau tagad brīdina, ka tām beidzas Covid-19 pacientiem paredzētās gultas.

Bulgārijā slimnīcās mirstošo Covid-19 pacientu skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā.

Situācija ir kritiska arī Rumānijā, kur valdība beidzot noteikusi striktus ierobežojumus. Šī Eiropas Savienības valsts vakcinēto skaita ziņā ir otrajā vietā no beigām. Tajā vakcinēti nepilni 30% iedzīvotāju. Arī Rumānijā mirušo skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Rumānijas veselības aprūpes sistēma jau labu laiku netiek galā ar pacientiem, un tai palīdz ārvalstis.

Arī Bulgārijā un Rumānijā notiek Covid-19 sertifikātu viltošana. Un arī šajās valstīs cilvēki ārstiem slimnīcās lūdz vakcīnu vien tad, kad ir jau par vēlu.

Daļa pacientu pat tad, kad ir nonākuši smagā situācijā, joprojām ir pārliecināti, ka vakcīna tiem nodarīs lielu ļaunumu. Amatpersonas un eksperti norāda uz to, ka vismaz daļēji zemo vakcinācijas līmeni var skaidrot ar dezinformāciju. Pret vakcīnām noskaņoto cilvēku skaits ir liels, sevišķi lauku reģionos.

"Radio Rumānija" žurnālists Florīns Orbans Latvijas Radio sacīja:

"Sociālajos tīklos cirkulē daudz muļķību. Piemēram, ka vakcīna tiek izmantota, lai ievietotu ķermenī implantus un kontrolētu cilvēkus, vai ka vakcinācija tiek izmantota, lai likvidētu daļu sabiedrības. Šīs absurdās lietas kļuva virālas un ietekmēja daudzus cilvēkus nevakcinēties."

Tikai ierobežojumi sapurina cilvēkus

Tomēr pie vainas bijusi ne tikai dezinformācija, jo oficiālā vakcinācijas kampaņa nav zinājusi, kā pārliecināt cilvēkus vakcinēties, uzskata žurnālists. Tikai pasākumi, kas ierobežoja nevakcinēto cilvēku piekļuvi dažādiem pakalpojumiem, likuši daļai sabiedrības vakcinēties. Tādēļ temps, līdzīgi kā Latvijā, uzreiz strauji kāpis.

Savukārt Valeriu Georgita, Rumānijas vakcinācijas kampaņas vadītājs, vienā no intervijām norādīja – pārsteidzoši ir tas, ka vairāk nekā puse Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka vīruss tika radīts laboratorijā. Viņš piebilda, ka valstī jau pirms pandēmijas bija spēcīga pretvakcinācijas kustība.

Tikmēr Bulgārijā kādā no aptaujām secināts, ka vakcinēties neplāno teju 42% iedzīvotāju. Dezinformācija sastopama gan televīzijā, gan internetā.

Ilggadējā veselības nozares žurnāliste Nadežda Cekulova norādīja: "Daudziem cilvēkiem nav iespējas izprast starpību starp dezinformāciju un patiesību. Ja neesi eksperts un nestrādā ar medicīnisko informāciju ikdienā, tev nav iespējams izšķirt, kuram no diviem katru rītu televīzijā runājošajiem ekspertiem ir taisnība, ja viens saka – vakcinējieties, bet otrs – jūs mirsiet, ja vakcinēsieties."

Savukārt analītiķis Tihomirs Bezlovs vērsa uzmanību uz to, ka nestabilo situāciju valstī izmanto Krievija, un no austrumu kaimiņa nākošajai dezinformācijai atrodas daudz dzirdīgu ausu.

Viņš skaidroja: "Tā dēvētie antivakseri un pret pandēmiju vērstā attieksme ir saistāma ar Krieviju, jo mana paaudze, un ne tikai, mēs lasām krieviski. Manā paaudzē maza daļa zina angļu vai citas Rietumu valodas. Cilvēki lasa diskusijas par vakcināciju sociālo mediju lapās, kur tiek izmantoti šie Krievijas argumenti, un tādu lapu ir daudz."

Grūti iet arī Slovākijā

Zems vakcinēto skaits ir arī Slovākijā, kur pilnu kursu pabeiguši vien 45% iedzīvotāju. Vakcinēto skaits šajā valstī ir lielāks nekā Bulgārijā un Rumānijā, un arī situācija ar vīrusa izplatību vismaz pagaidām ne tuvu nav tik kritiska.

Tiesa, inficēto un hospitalizāciju skaits arī tur strauji kāpj.

Saistībā ar dezinformāciju pieminams kāds spilgts piemērs Slovākijā, kur nepatiesas ziņas šovasar izplatījās televīzijā. Proti, Slovākijas raidorganizācija RTVS sodīja vairākus žurnālistus, kuri izteica kritiku par kādu sižetu, kas nepatiesi saistījis jaunas sievietes nāvi ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19. Viena žurnāliste tādēļ pat tika atlaista no darba.

Slovākijā dezinformāciju, tāpat kā citviet, izplata dažādi kanāli, tajā skaita gan politiķi, gan interneta lapas. Domnīcas GLOBSEC pētījumā apgalvojumam, ka pandēmija ir neīsta un radīta, lai manipulētu ar cilvēkiem, visvairāk piekrituši tieši slovāki, kuriem sekoja bulgāri. Un arī rumāņi ir turpat blakus.

Dezinformācija "sit" arī citviet

Arī citviet Eiropā plašā dezinformācijas izplatība tiek daļēji vainota situācijā, kurā lielākā daļa valsts iedzīvotāju nav vakcinējusies. Un tas jāattiecina gan uz Ukrainu, kur pilnībā vakcinēti aptuveni 17% iedzīvotāju, gan Armēniju. Šajā Eiropas valstī vakcinēto skaits ir viszemākais – aptuveni 7%.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau atzinis: ir divas iespējas – vakcinācija vai "lokdauns". Inficēto un mirušo skaita pieaugums, acīmredzot, licis vismaz daļai cilvēku pārdomāt, jo vakcinācijas temps ievērojami uzņēmis apgriezienus. Tas gan nemaina to, ka jau pavisam drīz stingrie ierobežojumi varētu tikt vēl vairāk pastiprināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt