Nodomu protokolu parakstījušas Lietuva, Igaunija, Horvātija, Nīderlande, Rumānija un Spānija, bet līdz gada beigām tām pievienosies arī Francija, Somija un Polija. Ar novērotāja tiesībām projektā piedalīsies vēl četras valstis.
Kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēki ir viens no pirmajiem projektiem, kas uzsākts saistībā ar pērn parakstīto Eiropas Savienības aizsardzības sadarbības paktu. Tuvākajā laikā ar oficiālo Briseli tiks arī apspriesta iespēja tehnikas un programmatūras iegādei piesaistīt savienības budžeta līdzekļus.
Kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēki nākotnē palīdzēs dalībvalstīm lielu kiberincidentu gadījumā.
Lietuvas Aizsardzības ministrijas pārstāvji uzsver, ka šī iniciatīva ir redzamākais, attīstītākais un reālistiskākais Eiropas Savienības pastāvīgās strukturētās sadarbības projekts.
Tikmēr Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Vācija pirmdien parakstīs līgumu arī par Eiropas intervences spēku veidošanu. Tie nākotnē tiks izmantoti krīzes situācijās, kas apdraud Eiropas drošību.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka šādu ātrās reaģēšanas spēku izveide nedublētu jau pastāvošās sistēmas, jo kibertelpa kļūst aizvien plašāka un “mūsdienās katram tur pietiks sava darba, lai nodrošinātu drošību”.
Pašlaik NATO esot soli priekšā šajā jomā, tomēr arī ES strauji turpinot to pilnveidot. Turklāt starp abām organizācijām notiekot dialogs, lai novērstu dublēšanos, norādīja Sārts.
