Dienas ziņas

Olainē degušas 90 tonnas ķīmisko vielu

Dienas ziņas

Briselē beigusies Eiropadome

Paraksta vienošanos par reaģēšanas spēku izveidi

Deviņas Eiropas valstis vienojas par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Deviņu Eiropas valstu aizsardzības ministri Londonā parakstījuši vienošanos par  daudznacionālo apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. Ar tiem plānots daudz ātrāk reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, kā arī piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības (ES) militārajās operācijās.

Lankastera namā, kas ir oficiālā britu Ārlietu ministrijas reprezentācijas ēka pašā Londonas centrā, pulcējās deviņi Eiropas valstu aizsardzības ministri, lai parakstītu memorandu. Tā parakstīšana apliecina, ka sasniegta Apvienoto reaģēšanas spēku pilna operacionālā gatavība, tādējādi noslēdzot spēku izveides posmu.

“Šis formāts, ko mēs šodien apstiprinājām ar saviem parakstiem, kā teica Lielbritānijas valsts sekretārs, ir vienādi domājušu, vēsturiski vienojošu, ģeogrāfiski un politiski vienojošs valstu formāts, kas dod iespēju ātri reaģēt, (..) līdz apmēram 10 000 cilvēkus var ātri iesaistīt dažnedažādu krīžu regulēšanā. Tas nebūt nenozīmē, ka tām ir jābūt tikai Eiropas Savienības, vai NATO, bet tās var būt arī ANO un citu dažādu formātu krīžu regulēšanā,” stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Viņu papildina Nīderlandes aizsardzības ministre Anka Bijlevelda. “Ir ļoti svarīgi, ka šie spēki ir elastīgi, ka mums nav vājo vietu un spējam kopīgi darboties. Būtiski, ka iespējams ātri reaģēt, ja rodas tāda vajadzība. Vienalga, vai Eiropas austrumdaļā vai Āfrikā. Mums ir svarīgas arī Karību salas, kur mūsu valstij ir īpašumi,” skaidro Biljevelda.

“Domāju, ka mūsu valstu drošības novērtējumi ir ļoti līdzīgi, tur nav lielas starpības,” saka Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. “Tas, kas mūs dara bažīgus, protams, ir Krievija un Krievijas teritoriālās ambīcijas. Tādēļ mums jābūt gataviem būt stipriem, aizkavējot jebkuras Krievijas aktivitātes, un tas ir tas, pie kā strādājam,” norāda Luiks.

Spēku izveide ir ir Lielbritānijas iniciatīva, nodomu protokols tika parakstīts 2014.gadā, tātad pirms referenduma par izstāšanos no ES. Vai un kā izstāšanās varētu ietekmēt Apvienoto reaģēšanas spēku nākotni, ja galvenais iniciators un spēku kodols - Apvienotā Karaliste - vairs nebūs Eiropas Savienībā?

“Esam absolūti pārliecināti, ka turpināsim ieguldīt Eiropas drošībā. Apvienotie reaģēšanas spēki, kas šodien tika apstiprināti, uzskatāmi demonstrē, kā mēs grasāmies sadarboties ar partneriem, lai to nodrošinātu,” komentē ģenerālis, britu armijas virspavēlnieks sers Nikolass Patriks Kārters.

Lielbritānijas lomu uzsver arī Somijas ārlietu ministrs Jusi Nīnisto. “Apvienotā Karaliste ir lielākā militārā lielvara Eiropā. ES atstāšana tagad ir problēma, taču Apvienotā Karaliste ir ieinteresēta daudzpusējā sadarbībā ar Eiropas valstīm, un Apvienotā Karaliste Eiropu pavisam neatstāj!” norāda Nīnisto.

Šopavasar Apvienotie reaģēšanas spēki pirmo reizi kopš dibināšanas līguma parakstīšanas piedalījās kopīgās mācībās Solsberī poligonā, lai stiprinātu spēku savietojamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti