Deviņas Centrālās un Austrumeiropas NATO dalībvalstis prasa lielāku alianses klātbūtni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Deviņas NATO dalībvalstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas trešdien pieņēmušas Bukarestes deklarāciju, kas paredz pasākumus, lai stiprinātu drošību reģionā vēl līdz nākamā gada vasarā gaidāmajai lielajai NATO sanāksmei Polijā. Valstis pieprasa lielāku NATO karavīru un militārās tehnikas klātbūtni reģionā.

„Drošības situācija  ir sarežģījusies, un redzam, ka šī aina nemainīsies pārskatāmā nākotnē,” tā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē norādījis Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.  

NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis Bukarestē tiekas laikā, kad alianses attiecības ar Krieviju arvien ir ļoti saspīlētas, un zemes, kuras reiz ir bijušas PSRS sastāvā vai ietekmes zonā, īpaši bažījas par savu drošību pēc tam, kad Krievija ir izrādījusi agresiju Ukrainā.

Bukarestē kopā nākušas deviņas valstis - visa Baltija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Slovākija, Ungārija un Čehija. Savukārt NATO pārstāv nevis pats ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bet gan viņa vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

Rumānijas prezidents Klauss Verners Johanniss, kurš kopā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu ir šīs sanāksmes rīkotājs, uzrunā akcentēja, ka drošības izaicinājumi Baltijas un Melnās jūras reģionā prasa lielāku atbildību no valstīm, koordinējot savu rīcību un rīkojoties vienoti.

„Esmu pārliecināts, ka šīsdienas konsultācijas palīdzēs darīt visu aliansi spēcīgāku un labāk sagatavotu drošības riskiem gan no austrumiem, gan no dienvidiem,” sacīja Rumānijas prezidents.

Polijas prezidents Andžejs Duda jau uzsvēris, ka vēlas panākt alianses rotācijas spēku klātbūtnes palielināšanu mūsu reģionā, kā arī nākotnē saskata pastāvīgu NATO militāro bāžu izvietošanu Polijas teritorijā.

Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atzina, ka situācija pārskatāmā nākotnē nemainīsies un tādēļ NATO klātbūtne reģionā ir jāstiprina.  

Vējonis arī  pauda pārliecību, ka NATO ciešāk būtu jāsadarbojas arī ar  tuvākajiem NATO partneriem reģionā – Somiju un Zviedriju.

Valstu kopīgajā deklarācijā arī uzsvērta nepieciešamība ciešāk sadarboties arī  kiberaizsardzībā, enerģijas drošības jautājumos un stratēģiskās komunikācijas jomā.

Tāpat plānots pārrunāt pretrunīgi vērtēto Krievijas un Vācijas gāzesvada “Nordstream” paplašināšanu. Polijas prezidents izteicies, ka divu jaunu cauruļvadu atzaru izbūve, kas Vāciju un Krieviju savieno, apejot Ukrainu un Poliju, ir drauds Eiropas Savienības vienotībai un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai.

NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionālās sanāksmes rīko jau kopš 2011.gada. Iepriekšējā šāda formāta sanāksme notika 2014.gada jūnijā pirms NATO Velsas samita.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs pēc Bukarestes turpinās vizīti Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur piedalīsies arī drošībai veltītā konferencē. Varšava kļūs arī par NATO lielās sanāksmes namamāti. Tas būs nākamā gada vasarā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti