Tikmēr jaunākie pētījumi liecina, ka kaitīgo izmešu apjoms atmosfērā ir pietuvojies 2019. gadā sasniegtajam rekorda līmenim un var to pārsniegt tuvāko dažu gadu laikā.
Lielākās piesārņotājas atturas
Vēl pirms Glāzgovas klimata konferences sākuma daudzi eksperti un komentētāji norādīja, ka viens no strīdīgākajiem jautājumiem būs atteikšanās no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas iegūšanā.
Tagad kļuvis zināms, ka vairāk nekā 40 pasaules valstis, kā arī dažādas nevalstiskās un finanšu organizācijas ir vienojušās atteikties no ogļu izmantošanas un investīcijām šajā nozarē. Šādu lēmumu pieņēmušas Polija, Ukraina, Kanāda, Dienvidkoreja, Indonēzija, Vjetnama, Čīle un citas valstis.
Taču šo apņemšanos nav parakstījušas valstis, kas ir vienas no lielākajām atmosfēras piesārņotājām un ogļu izmantotājām – Ķīna, ASV, Indija un Austrālija. Piemēram, Ķīna patērē vairāk ogļu nekā visa pārējā pasaule kopā.
Pasaulē ar oglēm saražo vairāk nekā trešdaļu elektroenerģijas
No oglēm plānots atteikties līdz 2030. gadam attīstītajās valstīs un līdz 2040. gadam nabadzīgākajās valstīs. Puses ir solījušās pārtraukt jebkādas investīcijas jaunās ogļu energostacijās gan pašmājās, gan ārvalstīs. Kā konferences laikā paziņojis tās prezidents Aloks Šarma, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, kā palīdzēt attīstības valstīm īstenot šo zaļo transformāciju.
"Šodien varam teikt, ka ogļu ēras beigas ir pavisam tuvā nākotnē. Pēdējos divos gados piedzīvots liels progress. Kurš gan varēja iedomāties, ka šodien apņemsimies pārtraukt finansējumu oglēm un pakāpeniski pāriesim uz videi draudzīgu enerģiju," vēsta Šarma.
“Pēdējā mēneša laikā esam redzējuši ļoti nozīmīgas pārmaiņas. Visas G7 valstis ir apņēmušās no šī gada vairs nefinansēt ogļu staciju projektus ārvalstīs. Tādu pašu solījumu mēs esam saņēmuši arī no Dienvidkorejas, un ANO Ģenerālajā asamblejā to ir solījusi darīt arī Ķīna. Protams, mēs vēlamies panākt lielākus solījumus arī jautājumā par ogļu izmantošanu pašmājās, un redzēsim, pie kā tas novedīs.
Mēs apzināmies, ka tas, ko mēs prasām, daudzām valstīm būs ļoti, ļoti izaicinoši. Taču jautājums ir par to, kā mēs varam atbalstīt attīstības valstis viņu pārejā uz tīrāku enerģiju.”
Lai saprastu, cik nozīmīga ir ogļu izmantošan elektroenerģijas iegūšanā, jāņem vērā, ka 2019. gadā pasaulē aptuveni 37% elektroenerģijas tika iegūti ogļu elektrostacijās.
Izmešu daudzums tuvojas rekordam
Diskusijas par ogļu energostaciju darbības pārtraukšanu pārskatāmā nākotnē notiek laikā, kad ar jaunāko ziņojumu klajā ir nākusi arī organizācija “Globālais oglekļa projekts” (Global Carbon Project). Tās jaunākie dati liecina, ka fosilo kurināmo sadedzināšanas laikā radīto CO2 emisiju apmēri ir sasnieguši pirmspandēmijas laiku un pietuvojušies 2019. gada rekordam.
Turklāt trešo daļu kaitīgo izmešu joprojā rada viena valsts – Ķīna. Līdzīgi kā Starptautiskā Enerģijas aģentūra, arī Globālā oglekļa projekta eksperti prognozē, ka vēsturē augstāko kaitīgo izmešu līmeni planēta varētu sasniegt 2022. vai 2023. gadā.
Pēc tam, kad ANO Klimata konferences sākumposmā pasaules valstu līderi bija vienojušies samazināt straujo mežu izciršanu, trešdien valstu finanšu ministri runāja par to, kā dažādajiem klimata mērķiem un zaļajai transformācijai piesaistīt joprojām trūkstošos līdzekļus. Ik gadu šiem mērķiem valstis bija solījušās novirzīt 100 miljardus dolāru, taču no šī mērķa joprojām ievērojami atpaliek.
Runājot par valstu plānotajiem izdevumiem, lai sasniegtu klimata neitralitāti, šīs summas ir pat grūti iedomājamas – kopējie valstu un privātie ieguldījumi šo mērķu sasniegšanai varētu sasniegt 130 triljonus dolāru. Tie ir aptuveni 3–4 triljoni gadā jeb aptuveni 2 procenti no globālā iekšzemes kopprodukta.
No klimata pārmaiņām vissmagāk cietīs nabadzīgās valstis
Kamēr klimata konferences labi apsargāto ēku telpās tiekas valstu līderi un lielo uzņēmumu pārstāvji, Glāzgovas ielās pulcējas vides aktīvisti un demonstranti. Piemēram, kad tapa zināms, ka arī Japāna nav starp valstīm, kas apņēmušās nākotnē atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ieguvē, Tokijai tika veltīta asa kritika.
"Šajā protestā vēršamies pie Japānas uzņēmumiem, bankām un valdības, kas atbalsta ogļu spēkstacijas. Lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus, attīstītajām valstīm ir pakāpeniski jāatsakās no ogļu izmantošanas vēlākais līdz 2030. gadam un jaunattīstības valstīm līdz 2040. gadam. Taču Japānas valdība, valdības atbalstītās un privātās bankas, kā arī uzņēmumi joprojām atbalsta ogles, par spīti solījumiem," vēsta Japānas Zemes draugu kampaņas dalībniece Ajumi Fukakusa.
ANO brīdina, ka gadījumā, ja valstis nespēs samazināt videi kaitīgo emisiju daudzumu, tad ekstremālie laikapstākļi – piemēram, karstuma viļņi, plaši plūdi vai ilgstošs sausums – piemeklēs pasauli arvien biežāk, un tā sekas prasīs milzīgus finansiālus ieguldījumus, vissmagāk skarot pasaules nabadzīgākas valstis.
KONTEKSTS:
Skotijas pilsētā Glāzgovā no 31. oktobra līdz 12. novembrim notiek pasaules klimata konference, kurā valstīm jāvienojas par rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu. Glāzgovā ieradās gandrīz 200 valstu līderi, bet viņu vidū nebija Ķīnas un Krievijas prezidentu, lai gan šīs valstis ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām.
Konferences dalībnieki apņēmušies līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu. Tāpat panākta vienošanās līdz šīs desmitgades beigām samazināt metāna izmešus vismaz par 30%. Eksperti šos solījumus vērtē atzinīgi, bet vienlaikus atgādina, ka iepriekšējā šāda veida vienošanās 2015. gadā praktiskus rezultātus nav nesusi.
