Sanāksmē Monreālā piedalīsies vairāk nekā puse no G-20 valstīm, pārstāvot lielāko daļu pasaules ietekmīgāko ekonomiku. Bez Kanādas, Ķīnas un Eiropas Savienības piedalīsies arī augsta līmeņa ministri no Krievijas, Indijas, Meksikas un citām valstīm.
Sanāksmes mērķis ir dod lielāku impulsu Parīzes klimata vienošanās īstenošanai. Gandrīz 200 valstis 2015. gada nogalē Parīzē vienojās samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, lai nodrošinātu, ka globālā sasilšana nepārsniegtu pusotru grādu pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Monreālas sanāksme notiek pirms starptautiskā samita, ko decembrī atkal paredzēts rīkot Francijā, lai izvērtētu līdz šim panākto progresu mērķu sasniegšanā.
Ziņots, ka Parīzes klimata līgumā izklāstīts rīcības plāns, lai mēģinātu apturēt globālās temperatūras celšanos virs vairāk nekā diviem grādiem salīdzinājumā ar to līmeni, kas valdīja pirms industriālās revolūcijas. Līgumam ir jāstājas spēkā 2020.gadā, kad to parakstījušās valstis apņēmušās izpildīt jaunas gaisa piesārņošanas samazināšanas kvotas un atbalstīt videi draudzīgo resursu attīstīšanu.
Lai dokuments kļūtu juridiski saistošs, to vajadzēja apstiprināt 55 valstīm, kas saražo 55% no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Šogad rudenī nepieciešamo parakstu skaitu izdevās savākt.
Lai arī valstis ir iesniegušas savus nacionālos plānus kaitīgo gāzu emisiju samazināšanai, šie plāni pašlaik nesasniedz izvirzītos mērķus temperatūras pieauguma samazināšanai zem diviem grādiem pēc Celsija skalas. Nākamā ANO klimata konference notiks Bonnā, Vācijā.
Tāpat ziņots, ka rādītāji par visu 2016.gadu apstiprina iepriekš lēstās bažas, ka sasilšanas ziņā apsteigts 2015.gads, kas iepriekš uzskatīts par siltāko novērojumu vēsturē.
