Demokrātu partijas kandidāti un ārpolitika. Jaunas vēsmas vai atgriešanās uz «pirms Trampa ēras» kursu?

2020. gads pasaules ārpolitikā ir iesācies pietiekami strauji, taču Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iekšpolitikā viss vēl priekšā, jo tuvojas prezidenta vēlēšanas. Lai arī par vēlēšanu dienu nozīmēts 3. novembris un līdz tai atlikuši aptuveni astoņi mēneši, abu galveno partiju priekšvēlēšanu kampaņas jau labu laiku ir uzņēmušas apgriezienus. Par svarīgu priekšvēlēšanu procesa posmu var uzskatīt 3. martu jeb tā dēvēto ''superotrdienu'' — dienu, kad piecpadsmit ASV štatos tiks izvēlēta aptuveni trešdaļa no visiem delegātiem, kas piedalīsies partiju kandidātu nominēšanā, to starpā visapdzīvotākajā Kalifornijas štatā. Šajā rakstā “Status quo” skatīsies uz demokrātu kandidātu pozīcijām ārlietās.

ĪSUMĀ: 

  • Ārlietas ir atliktas otrajā plānā priekšvēlēšanu debatēs, un vēlētāji tās saredz tikai kā piecpadsmito nozīmīgāko tematu.
  • Kopumā kandidāti, visticamāk, ieņemtu līdzīgu kursu kā ierasts demokrātu partijai.
  • Tāpat demokrātu kandidāti asi kritizē Donalda Trampa līdzšinējo ''spēka politiku''.
  • Neprognozējamāks varētu būt šī brīža demokrātu līderis Bērnijs Sanderss, kura izteikti kreisā politika fokusētos uz iekšlietām un, iespējams, mazinātu ASV iesaisti ārlietās un konfliktos kopumā.
  • Baidens kampaņā uzsver, ka ASV ir jāatjauno NATO un sabiedroto attiecības, jāstiprina NATO spējas, bet ASV atkal jāieņem līdera loma ārlietās, ''vadot ar piemēru''.
  • Blumbergs uzskata, ka ASV militārie tēriņi ir ''tur, kur tiem jābūt'', un nav nepieciešams tos samazināt, kā to rosina citi demokrātu kandidāti.
  • Vorena saredz nepieciešamību atbalstīt Eiropas valstis, lai tās spētu attālināties no Krievijas energoatkarības. 
  • Būtidžedžs iestājas par NATO stiprināšanu un atbalsta Eiropas aizsardzības tēriņu palielināšanu.
  • Demokrātu kandidāta uzvaras gadījumā ASV ārpolitikas kursam nevajadzētu krasi mainīties Baltijas valstu kontekstā.

Kas varētu būt republikāņu un demokrātu nominētie kandidāti?

Republikāņu partijas prezidenta kandidāta nominācijai nevajadzētu sagādāt pārsteigumus, un to, visticamāk, saņems līdzšinējais prezidents un vēlēšanu favorīts — Donalds Tramps. Tomēr to pašu nevar teikt par demokrātu nometni, kur vēl arvien par nomināciju diezgan līdzvērtīgi cīnās pieci kandidāti. 

Pagaidām aptauju rezultāti pirms “superotrdienas” rāda, ka līderos ar 29 procentiem atrodas Bērnijs Sanderss, par otro vietu cīnās Džo Baidens un Maikls Blumbergs ar attiecīgi 17 un 15 procentiem.  Tiem uz pēdām min Elizabete Vorena ar 14 procentiem un Pīts Būtidžedžs ar 10 procentiem, kurš svētdien izstājas no cīņas par ASV prezidenta krēslu. 

Demokrātu kandidātu nostāja uz ārlietām kopskatā

Demokrātu priekšvēlēšanu debatēs pagaidām izteikti dominē iekšpolitikas jautājumi, un vēlētāji ārlietas ierindo tikai kā piecpadsmito nozīmīgāko tematu. Tomēr ir vērts palūkoties uz kandidātu nostāju ārlietās, apzinoties ASV lomu gan NATO, gan Baltijas valstu drošības kontekstā. 

Vispirms var secināt, ka visi kandidāti daudz maz iebilst pret Trampa līdz šim īstenoto ārpolitiku visdažādākajos jautājumos, sākot ar Ķīnu, Irānu, klimata pārmaiņām un beidzot ar ASV lomu Tuvajos Austrumos un militāros konfliktos kopumā. Tāpat arī visi demokrātu kandidāti uzskata, ka Tramps ir bijis pārāk ''pielaidīgs'' pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Ukrainas kontekstā. Kandidāti šīs atšķirības mēdz arī uzsvērt, cerot uzrunāt tos vēlētājus, kas neatbalsta Trampa “Amerika vispirms” īstenoto kursu ārlietās. 

Kopumā kandidātus varētu iedalīt trīs grupās. Vispirms kreisākie no tiem, Sanderss un Vorena, visticamāk, vairāk fokusētos uz iekšlietu jautājumiem un pārāk nesliektos nemitīgi apliecināt ASV lomu starptautiskajā arēnā. Tālāk mērenie Baidens un Blumbergs varētu daudz maz tikt uzskatīti par Baraka Obamas starptautiskās politikas turpinātājiem, kas lūkotos atgriezt ASV uz ieņemto ārlietu kursu pirms Trampa ievēlēšana. Savukārt Būtidžedžu varētu uzskatīt par vairāk ieinteresētu ārlietās nekā Sandersu un Vorenu, kā arī par vairāk atvērtu jaunām idejām, pieejai un institūciju lomas stiprināšanai nekā Baidenu un Blumbergu. 

Individuālā nostāja ārlietās — NATO un Baltijas konteksts 

Bērnijs Sanderss

Vermonta štata senatora nostāju ārlietās var uzskatīt par visatšķirīgāko no pārējiem demokrātu kandidātiem. Viņš ir gatavs mainīt ASV līdzšinējo lomu starptautiskajā arēnā, uzsverot nepieciešamību gan mazināt militāros izdevumus, gan ASV iesaisti militāros konfliktos, piemēram, Jemenā un Tuvajos Austrumos. Sanderss arī uzstāj uz draudzīgu attiecību veidošanu tikai ar valstīm, kas atbalsta demokrātijas vērtību stiprināšanu. 

Savā kampaņā viņš tieši nefokusējas uz NATO lomu vai Baltijas valstīm, tāpēc arī viņa nostāja šajā kontekstā ir diezgan neskaidra. Ir izskanējuši viedokļi, ka varbūt netieši Sanderss pat varētu būt Trampam un Putinam "visērtākais" demokrātu kandidāts. No otras puses, par Sandersu iestājas arī viens no Putina lielākajiem opozicionāriem Aleksejs Navaļnijs

Tā kā Sandersam ir liela politiskā bagāža, viņa nostāju par NATO var apskatīt caur viņa darbu ASV kongresā. Piemēram, 1997. gadā senators bija pret NATO paplašināšanos, saistot to ar Krievijas provocēšanu un ASV nodokļu maksātāja naudas izšķērdēšanu. 

Sanderss arī ir iebildis sankcijām pret Krieviju Ukrainas sakarā, lai gan uzsverot, ka konceptuāli iestājas par sankcijām, taču ne tajā formā, kādā tās tika piedāvātas, iekļaujot arī sankcijas pret Irānu. Tomēr kongresā Sanderss ir balsojis vai nu pret sankcijām, vai arī atturējies.

Kopumā Sandersa ievēlēšanas scenārijs varētu iekļaut lielāku ASV izolēšanos no starptautiskās  arēnas, fokusējoties uz iekšlietu risināšanu, tomēr arī saišu stiprināšanu ar sabiedrotajiem Eiropā un NATO, ko arī 2016. gadā Sanderss atzina par, iespējams, ''visveiksmīgāko militāro savienību cilvēces vēsturē''. Jāuzsver, ka 2015. gadā Sanderss aicināja atbalstīt Krievijas iekļaušanu NATO, taču jau 2020. gadā atbildēja, ka vajadzētu uztvert Krieviju kā ASV ienaidnieku tālāka Ukrainas konflikta saasinājumā.  

Džo Baidens

Bijušais viceprezidents Džo Baidens varētu būt visprognozējamākais demokrātu kandidāts ārlietās. Viņš jau izsenis ir izrādījis viennozīmīgu atbalstu NATO, aktīvi iestājoties par alianses paplašināšanos, aicinot NATO uzņemt Ukrainu un Gruziju 2009. gadā. 

Gan NATO, gan Baltijas valstu kontekstā Baidens ir uzsvēris NATO līguma 5. panta nozīmi, kā arī iestājies pret Trampa piekopto politiku NATO kontekstā, uzsverot alianses lomu Austrumeiropas stabilitātes nodrošināšanā. Tāpat arī Baidens ir labi zināms Baltijas valstīm, 2016. gadā tās apmeklējot vēl kā ASV viceprezidents.

Sakarā ar Krieviju Baidens, tāpat kā citi, ir kritisks pret Putinu un viņa piekopto politiku ārlietās. Viņš arī apsūdz Krievijas valdību gan korupcijā, gan naudas atmazgāšanā caur rietumvalstu finanšu institūcijām. Līdzīgi kā citi kandidāti, viņš uzsver nepieciešamību padziļināti izmeklēt Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās un veikt nepieciešamos soļus, lai novērstu atkārtotu Krievijas ietekmi ASV iekšpolitikā. 

Kopumā Baidens kampaņā uzsver to, ka ASV ir jāatjauno NATO un sabiedroto attiecības, jāstiprina NATO spējas un ASV atkal jāieņem līdera loma ārlietās, ''vadot ar piemēru''. 

Maikls Blumbergs 

Miljardieris, filantrops un bijušais Ņujorkas mērs, kurš priekšvēlēšanu kampaņai pievienojās daudz vēlāk nekā citi, pagaidām nav paudis spilgtu nostāju ārlietās. Tomēr viņš ir nosodījis Trampa attieksmi saistībā ar Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās. Tāpat, līdzīgi kā Sanderss, Blumbergs ir salīdzinājis NATO paplašināšanos Krievijas robežā kā provokāciju. 

Blumbergs uzskata, ka ASV militārie tēriņi ir ''tur, kur tiem jābūt'', un nav nepieciešams tos samazināt, kā to rosina citi demokrātu kandidāti. Līdzīgi kā Tramps viņš uzskata, ka vairums NATO dalībvalstu nepietiekami tērē aizsardzībai, kas nozīmē pārlieku lielu slogu uz ASV pleciem. 

Krievijas sakarā Blumbergs saskata bīstamību turpmākiem riskiem iejaukties ASV vēlēšanās, kā arī iebilst pret ''Nord Stream 2'' būvniecību. Viņš arī iestājas par sankciju turpināšanu Krimas aneksijas dēļ, kā arī atbildēja apstiprinoši, ka Krieviju būtu jāuzskata par ASV ienaidnieku, ja tā turpinās agresiju Ukrainā.  

Elizabete Vorena

Masačūsetsas štata senatore un tiesību pasniedzēja Elizabete Vorena ir uzsvērusi nepieciešamu sadarboties un īstenot sankcijas, lai pretotos Krievijas agresijai un kiberuzbrukumiem.

Vorena saredz nepieciešamību atbalstīt Eiropas valstis, lai tās spētu attālināties no Krievijas energoatkarības. 

Vorena uzskata, ka Krievija cenšas destabilizēt valstis tās pierobežā, mazināt Eiropas Savienības (ES) un NATO lomu, kā arī to, ka Donalds Tramps nespēj veidot konstruktīvas attiecības ar ES un NATO.

Viņa kopumā iestājas par ASV militāro tēriņu samazinājumu. Tāpat viņa arī ir apmeklējusi Baltijas valstis. 

Pīts Būtidžedžs

Lai gan viņš izstājās no cīņas par prezidenta amatu, ir vērts aprakstīt arī viņa uzskatus. Indianas štata Sautbendas pilsētas bijušais mērs iestājas pret Trampa impulsīvo ārpolitiku.

Viņš arī uzsver, ka ASV ir jābūt līderim pasaulē drošības nodrošināšanā, taču ir pienācis laiks aplūkot prioritātes un pārskatīt militāros tēriņus. 

Viņš uzskata, ka ir kritiskāk jāpieiet attiecībām ar Krieviju, lai uzturētu stabilitāti Austrumeiropā un mudinātu Krieviju ievērot starptautiskās tiesību normas.

Būtidžedžs saredz Krieviju kā draudu stabilitātei reģionā, tāpēc ir gan jāturpina sankcijas un starptautiskais spiediens, gan arī Vašingtonai jāatbild uz "nacionālismu, ksenofobiju un homofobiju" Krievijā. 

Baltijas valstu kontekstā Būtidžedžs ir arī slavējis Igaunijas sasniegumus pārvaldības, tehnoloģiju inovāciju un transporta jomā. Tāpat arī viņš iestājas par NATO stiprināšanu, kā arī atbalsta Eiropas aizsardzības tēriņu palielināšanu. 

Secinājumi 

Līdz šim ārpolitikas jautājumi nav bijuši priekšvēlēšanu debašu centrā, un tikai pēdējās Dienvidkarolīnas štata debatēs ārpolitika tika pieminēta. Var uzskatīt, ka kopumā visi demokrātu kandidāti ievēlēšanas gadījumā ieņemtu diezgan līdzīgu nostāju ārpolitikā, proti, atsvešinoties no Donalda Trampa piekoptās spēka politikas, dodot priekšroku diplomātijai un saišu stiprināšanai ar sabiedrotajiem. 

Tomēr Sanderss, kurš pašlaik ir galvenais favorīts uz demokrātu nominācijas saņemšanu, var tikt uzskatīts par neprognozējamāku ārpolitikas jautājumos. Viņš vairāk kā pārējie kandidāti iestājas par kreisām vērtībām. Līdz ar to vairāk fokusējoties uz nabadzīgo un vidusšķiras slāni ASV iekšpolitikā, varētu uzskatīt, ka ASV iesaiste ārpolitikā mazinātos. Tomēr, kā uzsvēris pats Sanderss, tas nenozīmētu sadarbības mazināšanu gan ar NATO, gan ar demokrātijām Eiropā, to skaitā Baltijas valstīm.

Kopumā var secināt, ka demokrātu kandidāta uzvaras gadījumā ASV ārpolitikas kursam nevajadzētu krasi mainīties Baltijas valstu kontekstā. To, visticamāk, varētu uzskatīt par stabilāku nekā Donalda Trampa atrašanos vēl četrus gadus ASV prezidenta amatā. Tomēr arī tuvojoties Trampa pirmā un, iespējams, ne pēdējā termiņa beigām, var jau izdarīt zināmus secinājumus, kas var noderēt ASV ārpolitikas virziena prognozēšanai nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti