Demokrātu galvenais jautājums vēlēšanās – kā pievarēt Trampu. Intervija ar žurnālistu Simonu Ostrovski

Līdz ASV prezidenta ievēlēšanai atlikuši aptuveni deviņi mēneši, bet priekšvēlēšanu periods, kas ilgs līdz jūnijam, jau sācies. Pēc pirmajiem diviem balsojumiem Aiovā un Ņūhempšīrā no demokrātiem labus rezultātus uzrāda gan vairāk kreisi, gan centriski noskaņoti kandidāti. No republikāņiem pārliecinošu atbalstu bauda esošais prezidents Donalds Tramps.

Par to, ko sagaidīt no vienpadsmit Demokrātu partijas kandidātiem un kāda varētu izskatīties Amerikas Savienoto Valstu (ASV) politika pēc iespējamas Trampa pārvēlēšanas, intervijā Latvijas Televīzijai skaidro ASV sabiedriskā medija “PBS” speciālais korespondents Simons Ostrovskis.

Anna Ūdre: Kādas ir prognozes par iespējamo Demokrātu partijas kandidātu pēc pirmajām priekšvēlēšanām?

Simons Ostrovskis: Ir pāragri spriest, kurš būs Demokrātu partijas nominētais kandidāts. Ir vairāki varianti – no Bērnija Sandersa un Elizabetes Vorenas kreisajā spektra galā līdz Pītam Būtidžedžam, Džo Baidenam un Eimijai Klobušarai spektra labajā galā Demokrātu partijas ietvaros.

Demokrātu partijas labējie patiesībā ir centristi. Partijas iekšienē ir liela diskusija par to, kurā virzienā partijai vajadzētu doties. Proti, vai tai ieņemt vairāk kreisu nostāju, nekā tā darījusi to tradicionāli? Piemēram, Bērnijs Sanderss sevi atklāti dēvē par sociālistu. Tā ir pirmā reize ASV politikas vēsturē, kad kāds, kurš sevi atklāti sauc par sociālistu, ir tik tālu ticis vēlēšanu kampaņā. Tajā pašā laikā partijas labējais spārns uzskata, ka, ieņemot pārāk kreisu pozīciju, partija atbaidīs vēlētājus, kas vēl nav pieņēmuši lēmumu, par ko balsot. Proti, tie, kuri potenciāli varētu balsot par Donaldu Trampu vai arī par kādu demokrātu kandidātu. Līdz ar to diskusija ir par to, kas ir labākā politika, ar kuru iespējams uzvarēt. Vai tas ir, mobilizējot jauniešus, piedāvājot viņiem sociālistus, kas iestājas par progresīvām, revolucionārām reformām un runājot par izglītības, veselības sistēmas reformām? Vai arī tas iespējams, mobilizējot iespējami vairāk Trampa atbalstītāju? Līdz šim partijas iekšienē nav skaidrības par to, kā labāk rīkoties.

Ir notikušas divas priekšvēlēšanas – Aiovā un Ņūhempšīrā -, bet priekšā ir vēl desmitiem priekšvēlēšanu, līdz mēs uzzināsim, kurš tad īsti būs Demokrātu partijas nominants. Republikāņu pusē viss ir daudz vienkāršāk. Donalds Tramps pabeidz tikai savu pirmo termiņu, kas nozīmē, ka viņam ir iespējas kandidēt atkārtoti. Tas nozīmē, ka viņš arī būs galvenais republikāņu kandidāts. Līdz ar to republikāņu vidū nav tādas diskusijas vai stratēģijas, par kādu galvas lauza demokrāti.

Kas ir galvenās tēmas, par kurām runā kandidāti un ap kurām norisinās šī gada prezidenta vēlēšanas?

Manuprāt, galvenā tēma ir Trampa prezidentūra. Proti, šī tēma ir nozīmīgāka par visām citām – par to, kā cilvēki attiecas pret Trampu. Protams, viņam ir daudz kaislīgu fanu, kas par viņu balsos arī šajās vēlēšanās. Bet

demokrātu galvenais mērķis ir izdomāt, kā atgūt valsts vadību no republikāņiem un, konkrētāk, no Donalda Trampa.

Protams, nozīmīgas ir arī citas tēmas, kas vienmēr ir bijušas aktuālas, - veselības aprūpe, ekonomika, ieroči un citas. Bet tās visas ir otršķirīgas šajā vēlēšanu gadā, kad demokrātu galvenais jautājums ir, kā pievarēt Donaldu Trampu. Tas arī aktivizē demokrātu vēlētājus. Tradicionāli demokrātu partijas pārstāvji vienmēr runājuši par izglītību, veselības aprūdi un ieročiem, bet visas šīs tēmas šogad tiešām ir otrajā plānā.

Simons Ostrovskis

Latvijā un citur pasaulē kļuva plašāk pazīstams ar savu "Vice News" reportāžu sēriju „Krievu rulete” no Krimas un Austrumukrainas 2014. gadā. Viņš ziņoja no Ukrainas brīdī, kad Krimas pussalu okupēja Krievija. Vēlāk Ukrainas austrumos Ostrovski nolaupīja krievu separātisti, saucot viņu par provokatoru. Pēc vairākām dienām ieslodzījumā amerikāņu žurnālistu atbrīvoja.

Foto: Harriet Dedman

Cik lielu lomu uz to, kā demokrātiem veiksies turpmāk, atstās tehniski neveiksmīgais starts Aiovas štatā?

Uzskatu, ka Aiovas štata novēlotā balsu rezultātu paziņošana tika pārspīlēta. Žurnālisti vienkārši meklēja, no kā radīt sensāciju. Tas ir tikai viens no desmitiem priekšvēlēšanu notikumu, kuri vēl norisināsies daudzos citos štatos. Domāju, ka tik liela uzmanība tika pievērsta tamdēļ, ka tās bija pirmās priekšvēlēšanas. Mēs esam vēl ļoti tālu no kandidāta uzzināšanas, un šis gadījums tiešām nav nozīmīgs. Tā, visticamāk, bija tehniska programmatūras vaina, un tagad cilvēki uz šī incidenta bāzes projicē Demokrātu partijas tālākās izredzes. Ziņa par notikušo bija mediju dienaskārtībā pāris dienas, bet tagad cilvēki par to vairs nemaz nerunā, jo ASV notikumu attīstība politikā virzās uz priekšu ļoti ātri. Ikreiz, kad kāda problēma tiek plaši atspoguļota medijos, īsā laika periodā to jau noslāpē kāds cits notikums.

Runājot par žurnālistiem, kā mediji gatavojas šim vēlēšanu gadam? Ņemot vērā, ka pagājušajās prezidenta vēlēšanās virkne mediju neatspoguļoja vienādi visus abu partiju kandidātus, vai šogad žurnālisti kā īpaši gatavojas?

Šīs prezidenta vēlēšanas ir citādas nekā tās, kas bijušas iepriekš, jo viss norisinās ap pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu, kurš ir netipisks kā prezidents un kā persona. Līdz ar to šobrīd un pēdējos trīsarpus gadus uzmanība lielākoties tikusi fokusēta tieši uz viņa personību. Ja ir kas tāds, ko mediji dara šoreiz, ir pārāk liela koncentrēšanās uz Trampu kā personu. Tajā pašā laikā vairāki kreisāk noskaņoti demokrāti ir sūdzējušies, ka viņu kandidātiem mediji neatspoguļo pietiekami. Piemēram, Bērniju Sandresu, kurš pēdējās divās priekšvēlēšanās ieguva neparedzami augstus rezultātus. Es gan nezinu, vai viņi sūdzas tāpēc, ka vienkārši tā jūtas, vai arī tamdēļ, ka tas tā tiešām ir. Ir grūti veikt tādus secinājumus bez īpaša monitoringa, bet tas, ka kreisāk noskaņotie demokrāti uzskata, ka netradicionālajiem Demokrātu partijas kandidātiem mediji pievērš mazāk uzmanības, ir fakts.

Abās priekšvēlēšanās īpaši labi veicās Pītam Būtidžedžam. Sākot ar to, ka neviens īsti nezina, kā pareizi izrunāt viņa uzvārdu, un beidzot ar to, ka šis kandidāts līdz šim plašākai sabiedrībai nebija zināms, ko varētu sagaidīt no viņa? Kādas ir viņa izredzes?

Sākotnēji arī mums bija grūti saprast, kā izrunāt viņa uzvārdu. Viņa maltiešu izcelsmes uzvārds nav vienkārši izrunājams angliski runājošajiem. Bet viņš kļuva plašāk pazīstams ASV aptuveni pirms gada. Viņš ir centrists, mēreni noskaņots kandidāts, kurš, visticamāk, vēlas uzrunāt ne tikai centriski noskaņotos, bet arī Trampa vēlētājus. Citi demokrāti viņu kritizējuši par to, ka viņš nav pietiekami pieredzējis, jo viņa iepriekšējā pieredze politikā ir bijusi, tikai vadot vidēja lieluma pilsētu ASV vidienē. Viņa pieredze nav salīdzināma, piemēram, ar Bērniju Sandersu, kurš daudzus gadus ir bijis senators, vai Džo Baidenu, bijušo senatoru un viceprezidentu. Domāju, ka daļēji viņa panākumi saistīti ar to, ka viņš ir jauns un ir spējis aktivizēt demokrātus, kas alkst pēc jaunām sejām partijas rindās. Vai tas būs pietiekami, lai viņš uzvarētu priekšvēlēšanās, vēl joprojām ir atvērts jautājums.

Tas arī saistīts ar to, ka vairums cilvēku nebalso par to, ko viņi vēlas, bet gan par to, kurš iespējami varētu uzvarēt Trampu.

Cik liela nozīme ir naudai šajās vēlēšanās? Piemēram, Maikls Blumbergs ir visturīgākais, un viņš nav skopojies ar līdzekļu tērēšanu reklāmām. Cik tam visam liela nozīme?

Aptaujas rāda, ka bijušajam Ņujorkas mēram ir veicies labāk pēc ieguldījumiem reklāmās televīzijā. Tas pierāda, ka, jo vairāk parādīsi savu seju, jo vairāk cilvēku zinās, ka piedalies vēlēšanās un apsvērs tavu kandidatūru. Naudai ir liela nozīme vairākos aspektos. Tādi kandidāti kā, piemēram, Bērnijs Sanderss un Elizabete Vorena lepni paziņojuši, ka viņiem nebūs miljonāru ziedojumu kampaņai. Lielākā daļa viņu līdzekļu ir no indivīdiem. Šo faktu viņi piemin, kad vien ir iespēja, kamēr citi kandidāti pieņem lielos ziedojumus. Kreisākie demokrāti kritizē, ka tā ir novecojusi prakse politikā domāt, ka nauda palīdzēs kandidātam tikt ievēlētam. Viņi arī vēlas ieviest reformu, kur ziedojumu vietā kandidātiem tiktu piešķirts finansējums no valdības, kā tas ir virknē citu demokrātisku valstu.

Kādēļ no republikāņu vidus ir tik maz kandidātu, kas stātos pretī Trampam?

Pirmkārt, Tramps ir ļoti populārs kandidāts labēji noskaņoto vidū. Otrkārt, viņš ir esošais prezidents. Un tradicionāli ASV politikā esošais prezidents kandidē arī uz otru termiņu. Šobrīd nevaru atcerēties, vai vēsturiski vispār ir bijis tāds gadījums, kad esošais prezidents nebūtu kandidējis uz otru termiņu vai kad partija būtu iestājusies pret esošo prezidentu. Iemesls tam ir tāds, ka esošajam prezidentam ir liela iespēja tikt pārvēlētam, jo viņš tāpat visu laiku ir televīzijas ekrānos, pieņemot lēmumus par valsts nākotni. Tas arī nozīmē, ka viņam nav jāiegulda līdzekļi reklāmā. Viņš var jebkuru politisko notikumu pārvērst kampaņā. Tas ir tikai loģiski, ka republikāņi atbalsta esošā prezidenta pārvēlēšanu, jo kādu citu atrast būtu liels izaicinājums. Turklāt viņiem tad būtu jācīnās pret Donaldu Trampu, kurš, visticamāk, neatsauktu savu kandidatūru tikai tāpēc, ka republikāņi viņam to lūguši.

Esošais ASV prezidents atlaidis virkni cilvēku, kas ar viņu kopā strādājuši, kā arī asi kritizējis tos, kas nepiekrīt viņa politikai viņa paša partijas rindās. No malas viņa valdīšanas izskatās nedemokrātiska. Kādās domās ir amerikāņi?

Esam redzējuši, kā viņš draud Republikāņu partijas biedriem, kas publiski kritizējuši viņu. Kad viņš tika attaisnots impīčmenta procesā, jo republikāņiem ir vairākums Senātā, tikai viens no republikāņiem, Mits Romnijs, balsoja par Trampa impīčementu. Tagad prezidents klaji uzbrūk Romnijam. Tas tik tiešām ir biedējoši, skatoties uz šo visu no malas. Taču tonis un retorika, kādu esam dzirdējuši šeit, ASV, kopš 2016. gada kampaņas ir bijusi tik stipra un neierasta, ka šobrīd cilvēki vienkārši vairs nespēj visu laiku būt tik sašutuši. Ar laiku var kļūt inerts pret to visu, un tāda retorika kļūst daļa no fona. Savā ziņā žēl, jo liela daļa no tā, kas pašlaik norisinās ASV politikā, ir kas nepieredzēts. Bet, jo vairāk notiek kas nepieredzēts, jo vairāk mēs pie tā pierodam, kļūstam nejūtīgāki pret to, kas norisinās Vašingtonā.

Kā izskatīties ASV politika gadījumā, ja Tramps tiks pārvēlēts uz otro termiņu?

Uzskatu, ka Trampa dienas kārtība no sākta gala bijusi skaidra. Viņš vēlas samazināt imigrāciju uz ASV, pie kā viņš ir daudz strādājis savā pirmajā termiņā un ko noteikti turpinās arī pārvēlēšanas gadījumā. Viņš arī iestājies par vairāku regulējumu atcelšanu uzņēmējiem, piemēram, saistībā ar vides piesārņošanu. Arī šajā ziņā nekas nemainīsies. Viņš arī atceļ un maina likumus, kas attiecas uz klimata izmaiņām. Tramps klimata izmaiņas nosaucis par konspirāciju, kuru izdomājuši ķīnieši. Proti, viņš netic, ka pasaule kļūst siltāka cilvēku radītas ietekmes dēļ. Līdz ar to viņš turpinās mainīt un atcelt noteikumus un normatīvos aktus, kas attiecas uz šo.

Kā varētu attīstīties notikumi Tuvajos Austrumos, ja Tramps tiktu pārvēlēts? Ko mēs varam sagaidīt?

Viņa politika attiecībā pret Tuvajiem Austrumiem nav konsekventa. To pat nevar saukt par konkrētu politiku. Viņš drīzāk reaģē uz dažādiem notikumiem, kas norisinās reģionā, un veido attiecības, balstoties uz personiskiem pakalpojumiem. Esam redzējuši, ka viņš iestājies pret visu, ko sasniegusi iepriekšējā prezidenta administrācija. Piemēram, vienošanos par ieroču neizplatīšanu Irānā, par ko vienojās ASV kopā ar starptautisko sabiedrību, viņš pametis.Tajā pašā laikā Tramps veidojis tuvākas attiecības ar ASV tradicionālajiem sabiedrotajiem, piemēram, Saūda Arābiju. Viņš pat nelūdza veikt izmeklēšanu “Washington Post” komentētāja Džamala Hašogi slepkavībā, kas notika Saūda Arābijas vēstniecībā Turcijā. Līdz ar to viņa politika attiecībā pret Tuvajiem Austrumiem balstīta uz to, kuru viņš personiski redz kā draugu vai ienaidnieku, piemēram, Irānu. Saūda Arābija ir daudz ieguldījusi Trampa īpašumos ASV, lai parādītu, ka ir viņa pusē.

Kopumā viņam nav konkrētas politikas, bet viss balstās uz to, ka “ja būsi pret mani lojāls, arī es pret tevi tāds būšu”. Proti, darījuma tipa attiecības gan pret Tuvajiem Austrumiem, gan citās sfērās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti