ĪSUMĀ:
- Francijas premjers Filips iesniedz atlūgumu, vietā iecelts Kastekss.
- Prezidents Makrons jau iepriekš paziņoja, ka nepieciešams jauns kurss.
- Kastekss ir maz pazīstams, bet ietekmēja valdības reakciju Covid-19 krīzē.
- Amatus varēti zaudēt arī ministri.
- Makrona popularitāte kopš ievēlēšanas 2017. gadā ir ievērojami kritusies.
- Pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām viņš vēlas savu tēlu uzlabot.
- Svētdien pašvaldību vēlēšanās Makrona partija demonstrēja ļoti blāvu sniegumu.
Francijas valdības pārkārtošana tika gaidīta jau kādu laiku. Koronavīrusa krīzes laikā prezidents Emanuels Makrons runāja par grūtu laiku Francijai un to, ka nepieciešams “jauns kurss”.
Tādēļ varēja saprast, ka sekos valdības pārkārtošana, un tā arī ir ierasta prakse Francijas politikā. Pēc rīta tikšanās ar prezidentu premjerministrs Eduārs Filips, kurš Makrona komandā strādājis kopš pirmās dienas, piektdien, 3. jūlijā, iesniedza atlūgumu.
Telekanāla “France24” starptautisko lietu redaktors Armens Džordžens piebilda, ka premjera demisijas pamatā ir vairāki iemesli.
“Vai tas bija lēmums, kas saistīts ar spriedzi premjera un prezidenta starpā, ko Filips ir pastāvīgi noliedzis? Vai Makrons septembrī vienkārši vēlas jaunu sākumu un vēlas dot Francijas valstij jaunu tēlu? Es domāju, ka ticamākais iemesls ir šo iemeslu kombinācija,” sprieda Džordžens.
Kā liecina vairākas aptaujas, līdzšinējā premjera reitingi bija pat augstāki nekā Makronam. Tas tiek saistīts ar Filipa darbiem koronavīrusa krīzes risināšanā. Iepriekš Filips bija spiests veikt virkni pretrunīgi vērtētu izmaiņu, kas izraisīja masveida streikus un “dzelteno vestu” protestus.
Makrons par Filipa pēcteci amatā izvēlējis 55 gadus veco Žanu Kasteksu no labēji noskaņotās Republikāņu partijas. Viņš Francijā nav plaši pazīstams, taču Kastekss pildījis būtisku lomu valdības reakcijā uz Covid-19 pandēmiju.
Valdības pārkārtošana varētu tikt pabeigta jau līdz šīs dienas beigām. Tiek pieļauts, ka pārkārtošana varētu skart arī personas, kuras ieņem aizsardzības ministra vai ārlietu ministra amatu.
Amatu varētu zaudēt arī iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs, kurš kritizēts par nespēju ierobežot “dzelteno vestu” izraisītos nemierus. Analītiķi norāda, ka Makronam ir mazs potenciālo aizvietotāju sols, jo viņa partijai nav izdevies izveidot jaunus ļoti pamanāmus līderus, tādēļ izvēle varētu krist uz sabiedrībā mazāk zināmiem politiķiem.
Makrona partijai vēlētāju atbalsta noturēšanā klājies grūti, un arī prezidenta popularitāte kopš ievēlēšanas 2017. gadā ir ievērojami kritusies. Pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām viņš vēlas savu tēlu uzlabot. Vēl jo vairāk, svētdien notikušajās Francijas pašvaldību vēlēšanās Makrona dibinātā valdošā centriskā partija „Uz priekšu, Republika!” demonstrēja ļoti blāvu sniegumu.
