Bulgārijā pirms nedēļas sākās viens no vērienīgākajiem protestu viļņiem pēdējo pārdesmit gadu laikā. Pēc valdības ilgstoši piekoptas taupības politikas, vadzis lūza janvārī, kad iedzīvotāji saņēma elektrības rēķinus. Tie bijuši divas reizes lielāki, nekā decembrī, un neskaidrības izsauca dažādas izmaksu pozīcijas. Galvenā demonstrantu prasība ir atcelt triju ārzemju elektrosadales kompāniju monopolu uz elektrosadales un piegādes pakalpojumiem un publicēt privatizācijas līgumus. Tie ir divi uzņēmumi no Čehijas un viens no Austrijas.
Svētdien vairākas pilsētās ielās kopumā izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku, publiski dedzināja rēķinus, apmētāja elektrokompāniju un valdības ēkas ar dažādiem priekšmetiem. Ziņots arī, ka dedzinātas elektrības uzņēmumu automašīnas. Demonstrācijas turpinājās arī šīs nedēļas sākumā, kļūstot vardarbīgas, un izceļoties sadursmēm ar policiju. Stāsta Latvijas Radio speciālkorespondente Sofijā Ilze Georgijeva:
„Lielākā eskalācija bija vakar, kad tiešām bija policijas mašīnas ar asiņu pēdām, sasistas sejas, pārsistas galvas, izsisti zobi, lauztas kājas. Tiešām dramatiskas ainas. Visas televīzijas pārtraucas savu normālo programmu, un raidīja tiešraidē ainas no ielām.”
Cenšoties nomierināt iedzīvotājus, Bulgārijas premjers Boiko Borisovs atlaida finanšu ministru, un paziņoja, ka vienam no čehu uzņēmumiem tiks atņemta licence, bet abus pārējos auditēs. Tomēr pēc otrdienas asiņainajām sadursmēm, premjers šorīt negaidīti paziņoja par visas valdības demisiju.
„Premjerministra komentārs bija, ka viņš ir izvēlētas ar tautas vairākumu, un tāda aina, ka parlaments ir policijas ielenkumā, viņam ir neizturama. Tā vietā, lai mocītos ar kaut kādām pārmaiņām valdībā un meklētu jaunus ministrus, viņš uzskata, ka atbildīgāka pozīcija ir vienkārši pieprasīt jaunu uzticības kredītu, ” saka Ilze Georgijeva.
Premjers parlamentam šodien iesniedz demisijas aktu. Ja to apstiprinās, prezidents parlamentā pārstāvētajām partijām piedāvās veidot jaunu valdību. Borisovs paziņoja, ka negrasās iesaistīties pagaidu valdībā. Bet sociālisti, kas ir galvenā opozīcijas partija, paziņojusi, ka šis parlaments savas funkcijas ir izsmēlis. Tādēļ iespējams, ka Bulgārijā gaidāms nestabilitātes periods. Georgijeva norāda, ka līdz ar to protesti varētu nebūt sasnieguši savu mērķi, jo tie būtībā ir par kārtības trūkumu valstī: „[Protesti] ir par to, ka valdība regulāri demonstrē nevēlēšanos kaut ko darīt. Cilvēki novesti līdz pēdējai robežai. Bulgāri vienmēr saka, ka viņu pašu ciešanu spēja ir ļoti augsta. Salīdzinot ar to, kā, piemēram, grieķi streiko par visu un vienmēr. [Bulgārijā] tik lieli nemieri nav bijuši kopš 1997. gada, kad būtībā arī bija valdības krīze. Pēc tam bija ļoti sarežģīti.”
Bulgārijā parlamenta vēlēšanas paredzētas jūlijā, tomēr politiskās krīzes dēļ tās var nākties rīkot ātrāk.
