Kipras amatpersonas gan norādīja, ka Nikosija tā vietā vēlas iegūt finansējumu no Eiropas Komisijas, piemēram, subsīdijas infrastruktūras projektiem. Glābšanas programmas apjoms pieaudzis gaidāmās ekonomiskās recesijas dēļ, un Kiprai tagad pašai būs jāatrod divreiz vairāk līdzekļu, nekā domāts iepriekš. Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms tomēr pauda cerību, ka bargie nosacījumi ļaus Kiprai izkļūt no krīzes.
„Es atzinīgi vērtēju šodienas politisko vienošanas par Kipras glābšanas programmas saprašanās memorandu. Tagad ir atvērts ceļš vienošanās apstiprināšanai eirozonas dalībvalstīs. Es ceru, ka šīs process būs veiksmīgi pabeigts līdz nākamās nedēļas beigām,” norāda Deiselblūms. „Tas ļaus parakstīt saprašanās memorandu, un programma varēs sākt reāli darboties. Kā jūs zināt, sarunu process par glābšanas paketi ir bijis garš un sarežģīts. Tagad ir svarīgi efektīvi īstenot pieņemtos lēmumus, lai Kipra var virzīties uz priekšu.”
