Tāpēc pie varas nāk un turpinās nākt ekstrēmisti un populisti, kuriem arī nav ilgtermiņa risinājumu, bet viņi spēj iedvest pārliecību, ka pārmaiņas būs un tās būs pozitīvas.
Davosas forumu atklāja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, kurš aicināja atcerēties, ka zeme ir viena un tā jāsaudzē. Cilvēce pēc daudziem smagiem kariem nedrīkst atkal sašķelties naidīgi viens otru uzlūkojušās kopienās – respektīvi, ka panāktie globālās sadarbības un tirdzniecības sasniegumi ir jāsargā.
Tas skanēja kā maigs aicinājums apdomāties jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš apņēmies sagraut šo kārtību, kas, viņaprāt, ir netaisnīga, un Ķīna un līdzīgas valstis iedzīvojoties uz amerikāņu rēķina.
Trampa ievēlēšana, tāpat kā Lielbritānijas “Brexit”, liecina par labklājības rietumvalstīs augošo vidusšķiras krīzi - tā iznīkst, sabiedrība noslāņojas, bagātajiem paliekot arvien bagātākiem, bet nabagiem nabagākiem. Tas liecina, ka arī Davosā regulāri pārapstiprinātie pasaules tautsaimniecības attīstības modeļi nespēj pārdalīt labklājību tā, lai nevairotos sociāli protesti. To atzina pat britu premjere Terēza Meja, kuru pie varas noveda tieši šādi noskaņojumi pašas valstī.
“Ekstrēmisti izmanto sabiedrības sašķeltību un izmisumu. Viņi piedāvā vienkāršās atbildes un vienmēr zina, kuru vainot nelaimēs. Viņi izmanto tādu sabiedrībā valdošu noskaņojumu, ko tradicionālie politiskie spēki nav pamanījuši vai pārāk ilgi ignorējuši. Tās ir daudzu cilvēku pieaugošās bažas par savu dzīvi un nākotni,” klāstīja Meja.
Ko darīt, lai sakautu ekstrēmistus un populistus, kas var jau šogad nākt pie varas Francijā, Vācijā un Nīderlandē? Daži no Eiropas Savienības institūciju bijušajiem vadītājiem uzskata, ka pietiks biedēt ar drūmajām izredzēm, kas gaida britus.
Bijušais Eiropas parlamenta prezidents Martins Šulcs norādīja, ka spēcīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts Vācija ar 82 miljoniem iedzīvotāju ir starp lielākajām ekonomikām pasaulē, bet tajā dzīvo mazāk nekā 1% pasaules iedzīvotāju.
“Eiropas Savienībā kopā dzīvo mazāk nekā 10%. Vai kāds man var paskaidrot, kā viena valsts konkurēs pasaulē, kurā mēs dzīvojam? Pasaulē, kurā aug protekcionisma tendences? Kā šī valsts izdzīvos bez Eiropas Savienības?” vaicāja Šulcs.
Davosas dienaskārtībā bija iespējamie draudi - milzu dabas katastrofas vai terorakti, kam pašreizējās, arvien mazāk sadarboties gribošās valstu sabiedrības nav gatavas. Stāvokli pasliktina arī piespiedu migrantu plūsmas, kas pastiprina nāciju vēlmi norobežoties tiešā un pārnestā vārda nozīmē. Kā drauds jāuztver digitalizācijas attīstītība. Kiberuzbrukumus var sarīkot ne tikai, lai nozagtu svarīgus datus vai mainītu vēlēšanu rezultātus, bet arī veiktu daudz jūtamākus postījumus.
“Es baidos, ka nākamie uzbrukumi saistīsies ar lietu internetu. Jo tas mūs ieskauj arvien vairāk. Es baidos, ka jau nākamgad mēs pieredzēsim lielus uzbrukumus jaunām ierīcēm, ne tikai datoriem un viedtālruņiem, bet arī vairāk uzbrukumu drošības kamerām, vairāk uzbrukumu citām ierīcēm, kas ir savienotas. Un es baidos, valstis saskarsies arvien vairāk uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai,” brīdināja IT drošības eksperts Jevgēņijs Kasperskis.
Foruma diskusijas skāra arī jautājumus par gudro mašīnu revolūciju. Automatizācija, roboti un mākslīgais intelekts cilvēkiem darbu var atņemt ātrāk, nekā kā panākt tik lielu labklājība pieaugumu, ka daļai cilvēku eksistenci varētu vienkārši subsidēt.
