Jau 50 gadus pasaules politiskā un finanšu elite tiekas Šveices slēpošanas kūrortā Davosā. Daži joko, ka tā ir vieta, kur miljardieri stāsta miljonāriem, kā vidusšķirai būtu jādzīvo. Par spīti kritikai par pārmērīgo elitārismu Davosa ir viens no ietekmīgākajiem pasaules forumiem. No Latvijas uz forumu šogad bija aicināti divi – Latvijas prezidents Egils Levits un Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).
1.
Viens no spilgtākajiem Davosas foruma mirkļiem bija divu cilvēku konflikts, kuri sarunā tā arī nesatikās. ASV prezidents Donalds Tramps, kurš izsmēja klimata aktīvistus kā pastarās dienas sludinātājus, un jaunā zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga, kas prasīja nekavējoties pārtraukt fosilā kurināmā ieguves finansēšanu.
Princis Čarlzs un protestētāji viennozīmīgi nostājās Grētas pusē. Un šis konflikts vēl spilgtāk ļāva izcelties klimata un ilgtspējas tēmai.
“Davosā lielā mērā Eiropa rāda piemēru pārējai pasaulei, jo Eiropa tiešām pašreiz īsteno ļoti ambiciozu uzstādījumu – virzīties uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Un jāsaprot, ka Eiropa kopumā veido tikai 9% no globālajām emisijām. Līdz ar to Eiropa viena cīņu ar klimata pārmaiņām nevarēs īstenot, tāpēc ir svarīgi, lai visa pārējā pasaule šajā darbā iesaistītos,” komentēja Valdis Dombrovskis.
2.
Otrā vieta viedokļu sadursmēs ir finansistam Džordžam Sorosam, kurš Davosā pārmeta “Facebook” centienus panākt Trampa atkārtotu ievēlēšanu apmaiņā pret aizsardzību. “Facebook” gan jau izteicies – tā neesot taisnība.
Soross paziņoja, ka veltīs vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātu Centrāleiropas Universitāti un radītu koledžu tīklu, kur mācītu kritisko domāšanu. Tā viņš cer palīdzēt pretoties autoritārisma tendencēm ASV, Krievijā un Ķīnā.
3.
Trešajā vietā - viedokļu sadursmes par tehnoloģijām un mākslīgā intelekta nākotni. Ķīnas tehnoloģiju giganta “Huawei” dibinātājs pauda, ka tas neesot tik bīstams kā atombumbas. Bet populārās grāmatas “Sapiens” autors no Izraēlas Juvals Harari brīdināja, ka ir tieši pretēji – mākslīgais intelekts spēs pārņemt jeb “iehakot” cilvēkus.
Arī Latvijas prezidents Eglis Levits piedalījās vienā no tehnoloģiju tēmai veltītājiem paneļiem – par draudiem Rietumu demokrātijai. “Šie jaunie draudi ir sasaistīti ar tehnoloģiju ielaušanos demokrātijas sfērā. Piemēram, jautājums, kas pamatā ir lielo tehnoloģisko kompāniju biznesa modelis, kurš pastāvīgi balstās uz cilvēku novērošanu, profilēšanu un pēc tam, pamatojoties uz šo profilu, cilvēks tiek ietekmēts rīkoties tā vai citādi.
Tas ir diezgan bīstams instruments,
un mēs zinām, ka arī autoritārās valstīs – kā Ķīnā – tas tiek izmantots ļoti tieši, lai nodrošinātu režīma pastāvēšanu. Bez tā, ka ir nepieciešama liela policijas uzraudzība, gulagi un tamlīdzīgi, tas tiek darīts ar šādām metodēm. Katrā ziņā mehānisms ir, un par to ir jārunā, par to mēs runājam. Ir zināmi priekšlikumi, kā to var darīt, bet tas ir liels, liels jautājums – paies gadi, kamēr mēs nonāksim pie zināmiem praktiskiem rezultātiem, bet jāsāk domāt jau tagad,” sacīja Levits.
4.
Viedokļu sadursmē nonāca arī viena no Davosas pamattēmām – antikapitālisma noskaņojuma pieaugums pasaulē un tas, ko foruma dalībnieki varētu darīt. Daļa aicināja reformēt kapitālismu un sistēmu tā, lai galvenie noteicēji nebūtu vairs tikai finanšu investori, bet gan plašākas sabiedrības grupas. Līdzšinējā dzīšanās pēc peļņas sākot apdraudēt pašas sistēmas pastāvēšanu, jo sabiedrības noskaņojums kļūst arvien kritiskāks.
5.
Davosas forumā izsludināja plānu – iestādīt vienu triljonu koku. Lai iesaistītu tajā arī Davosas ļaudis, par katru paņemto zilo cepuri apsolīts iestādīt vienu koku. Cepures beidzās ātri, bet ne visi vides zinātnieki ir pārliecināti, ka planētas apmežošana ir drošākais ceļš cīņā pret klimata pārmaiņām.
Šīs bažas ietekmējušas arī kopējo noskaņojumu. Regulārie Davosas foruma apmeklētāji atzinuši žurnālistiem – tas optimisms, kas te valdījis pirms diviem gadiem, šoreiz vairs nav bijis jūtams.
