Protestē pret Trampu
Allaž politiski neitrālajā Šveicē norisinās pašlaik pasaulē svarīgākais politiskais notikums – Davosas forums. Tā galvenā intriga ir ASV prezidenta Donalda Trampa ierašanās. Viņš būs pirmais ASV prezidents pēdējo 18 gadu laikā, kas piedalās forumā.
Tikmēr Šveices pilsētā Cīrihē nemierīgi – tur noticis protests pret Trampa ierašanos Davosā, kā arī pret Pasaules ekonomikas foruma norisi. Protesta organizētāji sūdzas, ka tiek ierobežotas viņu demokrātiskās tiesības, jo protesti Davosā nav atļauti.
“Mēs protestējam pret Donaldu Trampu. Arī Pasaules ekonomikas forums Šveici neparāda pozitīvā gaismā – tas ir nedemokrātisks pasākums, jo mēs nezinām, kas īsti tur notiek. Tā tas nedrīkstētu būt. 99% pasaules iedzīvotāju ir jābūt iespējai pašiem lemt par nākotni,” saka protestu organizētāja Tamāra Funičello.
Neraugoties uz protesta akcijām, piektdien, 26.janvārī, paredzēta Trampa runa, kas ir šā gada foruma lielākā intriga. Davosā gada laikā ir mainījusies attieksme pret ASV līderi, ņemot vērā, ka daudzi viņa solījumi nav izpildīti. Tikmēr vairāki rietumvalstu laikraksti uzsver, ka Trampa vizītes Davosā galvenais mērķis ir uzlabot ASV reputāciju, kas viņa paša rīcības dēļ gada laikā ir ievērojami cietusi.
Kanādas un Klusā okeāna reģiona vienošanās
Tikmēr ar ASV saistītās politiskās kaislības jau ir sākušās, kaut arī Tramps vēl nav ieradies forumā. Tieši pirms gada Tramps paziņoja par izstāšanos no vienošanās par Klusā okeāna reģiona partnerību.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzsvēra, ka šis jautājums nu ir atrisināts: “Šodien man ir īpašs prieks paziņot, ka
Kanāda un desmit pārējās Klusā okeāna reģiona partnerības valstis Tokijā ir panākušas jaunu vienošanos.
Tā paredz ekonomisko izaugsmi un labi apmaksātas darba vietas daudziem cilvēkiem.”
Merkele: Protekcionisms nav pareizā atbilde
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele Davosā paziņoja, ka Eiropas Savienībai jāveido spēcīgāka un vienotāka ārpolitika, reaģējot uz dažādiem izaicinājumiem – vai tā būtu migrācijas krīzes risināšana, vai cīņa pret džihādistu grupējumiem.
Viņa uzsvēra, ka katrai valstij ir jāuzņemas lielāka atbildība, sniedzot savu ieguldījumu kopēju izaicinājumu pārvarēšanai. Līdz ar to protekcionisms nav atbilde uz pasaules problēmām, norādīja Merkele.
„Vācija vēlas būt valsts, kura sniedz savu ieguldījumu pasaules nākotnes problēmu risināšanā, kas veicama visiem kopā. Mēs uzskatām, ka, izolējot sevi no pārējās pasaules, tas neveicinās labāku nākotni. Līdz ar to protekcionisms nav pareizā atbilde. Turklāt, ja mēs uzskatām, ka lietas vienkārši nav taisnīgas, tad nenotiek apmaiņa.
Tāpēc mums ir jātiecas pēc daudzpusējiem risinājumiem un nevajadzētu ieņemt vienpusēju protekcionisma kursu,” sacīja Merkele.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons savā uzrunā aicināja pasaules lielāko uzņēmumu vadītājus investēt nabadzīgākajās valstīs, dalīties ar bagātību un aizsargāt mazāk nodrošinātos.
Šādi Makrons cenšas atspēkot viņam veltīto kritiku. Viņš Francijā kritizēts kā “bagātnieku” prezidents.
“Dāmas un kungi, Francija ir atgriezusies! Francija ir Eiropas priekšgalā! Francijas panākumi vienmēr ir bijuši cieši saistīti ar Eiropu,” sacīja Makrons.
